Orbāns un Putins runās par enerģētiku

Enerģētiskā atkarība

Ungārija ir enerģētiski atkarīga no Krievijas, kas tai piegādā 57% nepieciešamās dabasgāzes un 89% naftas, vēsta raidsabiedrība Deutsche Welle. 2020. gadā beidzas Ungārijas līgums ar Krievijas enerģētikas milzi Gazprom par gāzes piegādi, tāpēc Budapeštai ir jāsāk domāt par šī energoresursa iegādi nākotnē. "Ir ievadītas sagatavošanās sarunas par iespējamu jaunu vienošanos," pagājušajā nedēļā paziņoja Ungārijas ārlietu un tirdzniecības ministrs Pēters Sījārto, kurš piebilda, ka enerģētikas jautājumi ieņems centrālo vietu Orbāna un Putina sarunā. "Mums būs iespēja uzzināt Krievijas pozīciju."

Valstu vadītāji noteikti apspriedīs arī Ungārijas Pakšas atomelektrostacijas (AES) paplašināšanas projektu, kas ir uzticēts Krievijas valsts uzņēmumam Rosatom. 2014. gadā Ungārijas valdība ar Rosatom noslēdza 12,5 miljardus eiro vērtu līgumu. Lielāko daļu no projekta īstenošanai nepieciešamā finansējuma – 10 miljardus eiro – ungāriem arī aizdos Krievija. 

Eiropas Komisija vairākus gadus neizsniedza atļauju projekta realizēšanai, norādot, ka Rosatom tika pie pasūtījuma bez konkursa. Tāpat izskanēja bažas par Ungārijas nonākšanu vēl lielākā enerģētiskajā atkarībā no Krievijas. Savukārt Budapešta uzsver, ka Pakšas AES ir nozīmīga valsts enerģētiskajai drošībai. Pērn Brisele beidzot deva akceptu Pakšas AES rekonstrukcijai. 

Vienlaikus ungāri kritizē cauruļvada Nord Stream 2, pa kuru Krievijas dabasgāze tiks transportēta uz Vāciju, izbūvi Baltijas jūrā. Budapešta apsūdz ES divkosībā, jo tā neiebilst pret Nord Stream 2, bet panāca, ka neizbūvēs cauruļvadu South Stream, pa kuru Krievijas gāze būtu piegādāta Centrāleiropai.

Kritizē sankcijas

Maz ticams, ka tikšanās laikā Orbāns un Putins apies ES sankcijas pret Krieviju saistībā ar 2014. gadā īsteno Krimas aneksiju un militāro iebrukumu Austrumukrainā. Ungārija ir viena no dažām ES dalībvalstīm, kas regulāri ir kritizējušas sankcijas un to radītos zaudējumus šo valstu tautsaimniecībai.