Ministri jau iepriekš vienojās, ka fonda apjomu nepieciešams palielināt no pašreizējiem 500 miljardiem eiro (351,4 miljardiem latu), kas būs pieejami Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM), kas aizstās Eiropas Finanšu stabilitātes fondu (EFSF) un darbību sāks jūlijā.
Fektere norādīja, ka 800 miljardos eiro ietverti 500 miljardi no ESM, 200 miljardi eiro, kas jau apsolīti parādsaistību problēmās nonākušajām valstīm, kā arī vēl 100 miljardi eiro divpusējos aizdevumos un Eiropas Savienības (ES) līdzekļos.
Viņa pavēstīja, ka abi glābšanas fondi - ESM un EFSF - darbosies paralēli līdz 2013.gada vidum. Savukārt finanšu līdzekļi ESM tiks iemaksāti divos maksājumos šogad un nākamajos divos gados.
Eiropas starptautiskie partneri, tostarp tādas institūcijas kā Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), jau iepriekš pauda vēlmi, lai eirozona nodrošinātos pēc iespējas efektīvāk pret jaunām krīzēm, kas varētu ietekmēt visu pasauli.
Papildus bažām par parādsaistību krīzes iespējamu izplešanos, nepieciešamību palielināt reģiona finanšu stabilitātes fonda resursus radījis arī jauns satraukums par Spānijas finansiālo situāciju.
Jau ziņots, ka Spānijas valdība piektdien gatavojas prezentēt 2012.gada budžetu, kas paredzēs ievērojamus valsts izdevuma samazinājumus, lai iegrožotu budžeta deficītu, un, domājams, būs viens no skarbākajiem budžetiem Spānijas nesenajā vēsturē.