"Tas nav grozāms, tas nav apšaubāms, tas ir uz mūžīgiem laikiem - Igaunija nekad nebūs viena," viņš uzsvēra kopīgā preses konferencē ar Igaunijas prezidentu Tomasu Hendriku Ilvesu.
ASV prezidents atgādināja, ka tiek izstrādāti Baltijas valstu reģiona aizsardzības plāni un Vašingtona vēlas dot nepārprotamu signālu Krievijai.
"Mēs runājam arī par jaunu iniciatīvu, kas paredzēs palielināt ASV līdzdalību reģionā," norādīja Obama, piebilzdams, ka Igaunijā varētu tikt izvietota papildu rotējoša gaisa spēku vienība.
Viņš norādīja, ka Emarī gaisa spēku bāze ir ideāla vieta, lai izvietotu to kontingentu, kuru nosūtīs NATO dalībvalstis, lai sagatavotu ātrās reaģēšanas spēkus Baltijas reģiona drošības nostiprināšanai.
Tomēr Baltā nama saimnieks neko neteica par pastāvīgu jaunu NATO militāro bāzu izvietošanu reģionā, par ko pirms vizītes runāja amatpersonas.
Obama minēja Igauniju kā piemēru pašas ieguldījumam kolektīvajā drošībā, kuram vajadzētu sekot arī citām NATO dalībvalstīm.
Igaunija līdz ar ASV ir starp tām četrām alianses dalībvalstīm, kas atbilstoši saistībām aizsardzībai atvēl vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP).
ASV prezidents sarunā ar Baltijas valstu prezidentiem atkārtoti uzsvēra, ka NATO līguma 5.pants ir neaizskarams un neapšaubāms un tas tiks pildīts, jo jebkurš apdraudējums kādai no NATO valstīm ir patiesībā apdraudējums arī ASV un ASV to nepieļaus, portālu Diena.lv informēja Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests. Tāpat ASV prezidents uzsvēra, ka šī vizīte Tallinā ir mērķtiecīgi plānota un īstenota tieši pirms NATO samita Velsā, kas ir pilnīgs apliecinājums sabiedroto drošībai - tāds ir arī šīs vizītes mērķis. Obama teica, ka ASV jau ir pierādījusi, ka tā var ātri reaģēt uz situācijas izmaiņām izvietojot Baltijas valstīs papildspēkus, un arī NATO samitā viņš personīgi turpinās uzsvērt šādas rīcības nepieciešamību. Viņš pauda uzskatu, ka NATO samita rezultāti to arī apliecinās, konkrēti ASV vadītājs minēja NATO reaģēšanas ātruma palielināšanas nepieciešamību krīzes situācijās, infrastruktūras nostiprināšanu, lai šāda reaģēšana būtu iespējama un citus ar to saistītos aspektus.
Visi četri prezidenti sarunā uzsvēra, ka situācijas eskalācija Ukrainā ir vairāk nekā satraucoša, tomēr ir jācenšas visiem spēkiem to noregulēt ar diplomātiskiem līdzekļiem, vienlaikus atzīstot, ka sankcijas pret Krieviju tomēr būtu jāpalielina, ņemot vērā situācijas attīstību.
ASV prezidents, pieskaroties NATO-Krievijas pamatlīgumam, uzsvēra, ka NATO pilda savas saistības šī līguma kontekstā, bet Krievija tās jau ir pārkāpusi, tādēļ šis līgums neierobežo NATO nodrošināt tādus kolektīvās aizsardzības risinājumus, kādi ir nepieciešami, tai skaitā Baltijas reģionā. Obama pievērsa uzmanību arī stratēģiskās komunikācijas nozīmei krīzes situācijā, kas ir svarīga NATO valstu vidū. Viņš atzina, ka Krievija šobrīd diemžēl izmanto atklātu propagandu, lai ietekmētu savus iedzīvotājus un arī starptautisko sabiedrību, kas ir jāņem vērā. ASV prezidents norādīja, ka tādēļ ASV atbalsta visu nepieciešamo rīcību, tai skaitā Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra izveidi Latvijā, kas jau šobrīd notiek.
Kā ļoti nozīmīgu drošības jautājumu ASV prezidents minēja valstu un reģiona enerģētisko drošību, uzsverot, ka neviena valsts nedrīkst enerģētiku izmantot kā ieroci pret citām valstīm un tādēļ energoapgādes diversifikācija un ASV iesaistīšanās arī Baltijas enerģētikas jautājumos ir būtiska un ASV to darīt. Valsts prezidents, uzrunājot ASV prezidentu, uzsvēra, ka jau šī gada septembrī savas vizītes ietvaros ASV tiksies ar uzņēmējiem Hjūstonā, lai pārrunātu iespējas investēt Latvijas enerģētikas sektorā, lai veicinātu enerģētisko drošību.
Kā ziņots, Baltijas valstis, kas NATO pievienojās 2004.gadā, ir satrauktas par Krievijas agresiju Ukrainā. Taču nedz Latvija, nedz Lietuva aizsardzībai neatvēl pietiekamus līdzekļus.
Atbildot uz Igaunijas sabiedriskās raidorganizācijas ERR jautājumu par 1997.gada NATO līgumu ar Krieviju, Ilvess norādīja, ka tā dēvēto Pamatlīgumu Krievija ir pārkāpusi. "Mēs joprojām atbalstām dokumenta garu, taču tā saturs ir dramatiski mainījies," uzsvēra Igaunijas prezidents.
Viņam piebalsoja arī Obama: "Situācija nepārprotami mainījusies, un tas būs diskusiju jautājums Velsā," kur ceturtdien sāksies NATO samits. "Papildus jautājumam par šo konkrēto dokumentu mūsu augstākā prioritāte ir gādāt, lai nebūtu neskaidrību par mūsu saistībām saskaņā ar [Vašingtonas līguma] 5.pantu pret mūsu sabiedrotajiem."
Pievēršoties notikumiem Ukrainā, Obama norādīja, ka risinājums nebūs iespējams tik ilgi, kamēr Krievija turpinās iesūtīt kaimiņvalstī savus karavīrus, kas "izliekas par separātistiem".
"Mēs pastāvīgi esam atbalstījuši [Ukrainas] prezidenta [Petro] Porošenko centienus panākt jēgpilnu uguns pārtraukšanu, kas varētu vest pie konflikta politiska risinājuma," norādīja Baltā nama saimnieks. "Līdz šim tas nav noticis. Vai nu tāpēc, ka Krievija pret to nav izturējusies nopietni, vai arī tāpēc, ka izlikusies, ka tā nekontrolē separātistus."
"Nav iespējams sasniegt reālistisku risinājumu, ja Krievija faktiski apgalvo, ka tā turpinās sūtīt tankus un karavīrus, un ieročus, un padomniekus, kas izliekas par separātistiem, kuri nav radušies uz vietas, un [uzstāj], ka vienīgais iespējamais risinājums ir Ukrainai atteikties no savas teritorijas un suverenitātes," uzsvēra Obama.
ASV prezidents arī uzsvēra, ka sankcijas pret Krieviju ir efektīvas un nepieciešams tās pastiprināt, kamēr Maskava turpinās "pārkāpt starptautisko tiesību pamatprincipus".