Viņu atbalstīja 55,41% balsojušo, kamēr par promaskaviskās partijas atbalstīto kandidātu Aleksandru Stojanoglo nobalsoja 44,59% – par aptuveni 165 tūkstošiem balsojušo mazāk, vēsta Radio Free Europe/Radio Liberty.
M. Sandu par savas vēlēšanu programmas galveno stūrakmeni bija pasludinājusi Moldovas integrāciju Eiropas Savienībā. Viņas pirmajā termiņā amatā Moldova ieguva ES kandidātvalsts statusu 2022. gadā un šogad sāka iestāšanās sarunas. Moldova arī apņēmīgi nostājās kaimiņvalsts Ukrainas pusē, kad sākās Krievijas plaša mēroga iebrukums tās teritorijā 2022. gadā. Moldova ir arī pievienojusies ES noteiktajām sankcijām pret Krieviju.
"Moldova, tu esi uzvarējusi. Dārgie moldāvi, šodien jūs esat pasnieguši demokrātijas paraugstundu, ko var ierakstīt vēstures grāmatās. Šodien jūs esat izglābuši Moldovu! Mūsu izvēlē par cieņpilnu nākotni neviens nav zaudētājs!" M. Sandu teica, uzrunājot atbalstītājus Moldovas galvaspilsētā Kišiņevā agrā pirmdienas rītā.
Moldovas Centrālā vēlēšanu komisija paziņoja, ka vēlētāju aktivitāte pārsniedza 54%, kas bija augstāka nekā pirmajā vēlēšanu kārtā pirms divām nedēļām un arī augstāka nekā 2020. gada vēlēšanu otrajā kārtā.
Eiropas valstu un organizāciju līderi jau apsveikuši M. Sandu ar uzvaru, uzsverot, ka tā palīdzēs Moldovai būvēt tās ceļu uz Eiroatlantisko integrāciju.
"Dārgā Maija Sandu, apsveicu jūs ar uzvaru. Tikt galā ar izaicinājumiem, ar kādiem jūs saskārāties šajās vēlēšanās, prasa reti sastopamu spēku. Es priecājos turpināt kopā ar jums strādāt Moldovas un tās iedzīvotāju eiropeiskās nākotnes labā," vietnē X ierakstīja Eiropas Komisijas prezidente Urzula fon der Leiena.
Viens no Moldovas ceļa uz ES kvēlākajiem atbalstītājiem Francijas prezidents Emanuels Makrons ierakstā X apsveica M. Sandu ar uzvaru, uzsverot, ka Moldovas vēlēšanās "demokrātija triumfēja pār visu iejaukšanos un ma nevriem". Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ierakstīja X: "Moldāvi izdarīja skaidru izvēli – viņi izvēlējās ceļu uz ekonomisko izaugsmi un sociālu stabilitāti."