Saskaņā ar plašajām konstitucionālajām izmaiņām, par kurām 16. aprīlī balsoja Turcijas iedzīvotāji, valsts prezidentam turpmāk nebūs jādala vara ar premjerministru, jo šis amats tiks likvidēts. Izpildvara būs pilnībā pakļauta prezidentam, kurš arī varēs izdot rīkojumus, apejot likumdevēju. Ievērojami samazināsies parlamenta loma, jo prezidents varēs apstiprināt valdības ministrus un 12 no 15 konstitucionālās tiesas tiesnešiem.
Par Erdogana, viņa dibinātās Taisnīguma un attīstības partijas un labēji radikālās Nacionālistu kustības partijas atbalstītajām pārmaiņām nobalsoja tikai 51,4% referenduma dalībnieku. Pret prezidenta pilnvaru paplašināšanu balsoja 48,6%.
Erdoganam būs jādomā, kā samierināt Turcijas sabiedrību. Līdz šim viņš izvēlējies šķeltniecisku politiku. Pēc pērn jūlijā notikušā neveiksmīgā apvērsuma mēģinājuma viņš izvērsis plašas tīrīšanas – ieslodzījumā nonākuši 45 tūkstoši cilvēku, bet vēl 130 tūkstoši atlaisti no darba. Prezidents savus oponentus apzīmogojis kā teroristu atbalstītājus.
Ja Erdogana režīms turpinās tīrīšanas un savu kritiķu dēmonizāciju, tad Turcija vēl gadiem atradīsies krīzes stāvoklī, uzskata Vašingtonas institūta pētnieks Soners Džagaptais.
"Viņš kļūs par prezidentu tikai pusei valsts. Pārējie 50% nekad nepakļausies viņa varai. Tā ir recepte ilgtermiņa katastrofai," Džagaptais sacīja Deutsche Welle. "Pastāvīgā krīzē iesprūdusi valsts nespēs izmantot enerģiju izaugsmei un būt ietekmīgs spēlētājs reģionā. Tā vietā Turcija būs ierauta nebeidzamos iekšpolitiskajos ķīviņos."
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena trešdienas, 19.aprīļa, numurā!