Antibiotiku paliekas augstā koncentrācijā ir konstatētas faktiski visās pasaules malās, tostarp tādās upēs kā Temza Lielbritānijā un Tigra Turcijā un Irākā. Kopumā plašākajā šāda veida pētījumā konstatēts, ka piesārņojums ir daudzos simtos upju.
Pieaugot pret antibiotiku iedarbību izturīgo baktēriju īpatsvaram, nākotnē ārstēšana var arvien biežāk izrādīties neefektīva un pat novest pie globālas veselības krīzes. ANO aizvadītajā mēnesī prognozēja, ka sliktākajā scenārijā laika posmā līdz 2050. gadam pret antibiotikām izturīgas baktērijas varētu nozīmēt nāvi aptuveni 10 miljoniem cilvēku.
Antibiotiku paliekas upēs nokļūst gan ar notekūdeņu palīdzību, gan caur gruntsūdeņiem.
Vislielākais antibiotiku piesārņojums fiksēts Donavā Austrijā, kur pētnieki uzgājuši septiņu dažādu antibiotiku paliekas, to koncentrācijai vietām pat četras reizes pārsniedzot līmeni, kas uzskatīts par drošu. Donavā atrastas arī antibiotikas, kuras izmanto plaši izplatītu infekciju, piemēram, bronhīta un plaušu karsoņa, ārstēšanā.
Temzā, kas parasti tiek uzskatīta par vienu no Eiropas tīrākajām upēm, uzietas piecu antibiotiku paliekas. Vienā vietā pašā Temzā un trīs vietās Temzas pietekās antibiotiku koncentrācija pārsniedza par drošu uzskatīto līmeni.
Kopumā secināts, ka izteiktāks antibiotiku piesārņojums ir valstīs ar zemāku ienākumu līmeni, galvenokārt Āfrikas un Āzijas valstīs - šajās valstīs ūdens attīrīšanas infrastruktūra nereti ir novecojusi un nav līdzekļu, lai ieviestu modernas tehnoloģijas, kas notekūdeņus spēj attīrīt pietiekami kvalitatīvi. Tāpat šādās valstīs reizēm notekūdeņi nemaz netiek attīrīti, bet vienkārši novadīti upēs, kā tas, piemēram, fiksēts Kenijā, kur atsevišķu antibiotiku koncentrācija ūdenī 100 reižu pārsniedza par drošu uzskatīto līmeni.
Zinātnieku komanda turpinās darbu šīs problēmas izpētē, lai detalizētāk izvērtētu šāda piesārņojuma ietekmi uz floru un faunu.