Eksperti uzskata, ka, saasinot konfliktu, Krievija cenšas pārbaudīt ASV jaunās administrācijas reakciju, vienlaikus iegūstot sviras sarunās ar Rietumu valstīm.
Pieaug spriedze
Ukrainas bruņotie spēki ziņo, ka aizvadītajos mēnešos konstatēti regulāri pamiera pārkāpumi – kopš februāra vidus apšaudēs Austrumukrainā jau krituši 26 ukraiņu karavīri. Marta izskaņā bruņoto spēku virspavēlnieks ģenerālleitnants Ruslans Homčaks arī paziņoja, ka Krievija ir sākusi koncentrēt karaspēku pie Ukrainas robežas, radot bažas par vēlmi saasināt konfliktu, kas kopš 2014. gada prasījis vismaz 13 tūkstošu cilvēku dzīvību.
Par iespējamu vēlmi atsākt aktīvas sadursmes liecina arī kaujinieku izplatītie apgalvojumi, ka ukraiņu karavīri, izmantojot dronu, nogalinājuši kādu separātistu teritorijā esošu piecus gadus vecu bērnu, ko Ukraina noliedz. Informāciju atkārtoja arī Kremlis un tam lojālie mediji. ''Tas viss ir neatrisinātās situācijas rūgtās sekas,'' pirmdien sacījis Krievijas prezidenta Vladimira Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs, norādot, ka Ukrainas valdība neievēro Minskā noslēgtā pamiera nosacījumus. Kijeva to noliedza.
Reaģējot uz saasinājumu, virkne līderu aizvadītajās dienās ir steiguši publiski paust atbalstu Ukrainai. Pirmdien Lielbritānijas premjers Boriss Džonsons telefona sarunā ar prezidentu Volodimiru Zelenski ''atkārtoti apliecinājis savu nelokāmo atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai'', vēsta BBC. Arī Eiropas Savienības (ES) augstākais pārstāvis ārlietās un drošības jautājumos Žuzeps Borels solījis Ukrainai bloka ''neatslābstošo atbalstu'' tās cīņā.
Pagājušajā nedēļā atbalstu pauda arī ASV prezidents Džo Baidens un virkne citu augstu amatpersonu, solot palīdzību Krievijas agresijas gadījumā. Uz to Kremlis atbildēja, piedraudot, ka amerikāņu karavīru nosūtīšana uz Ukrainu izraisītu tālāku atbildes reakciju no Krievijas.
Savukārt šonedēļ ASV Valsts departamenta pārstāvis Neds Praiss aicināja Krieviju ''atturēties no situācijas eskalācijas''. Viņš arī presei paziņoja, ka ir pieprasīts paskaidrojums no Krievijas par tās militāro spēku pulcēšanu pie Ukrainas robežas. Baltā nama preses pārstāve Džena Psaki pirmdien nekomentēja, tieši ko ASV varētu darīt, bet pasvītroja, ka prezidents «ļoti rūpīgi vēro» Krievijas darbības.
Pārbauda ASV
Krievija, izņemot ierastos paziņojumus par savas teritorijas un sabiedroto aizsardzību, publiski nav sniegusi izskaidrojumus bruņoto spēku pulcēšanai pie Ukrainas robežas. ''Viņi zondē, viņi cenšas noskaidrot, ko mēs darītu, ko NATO un ko Ukraina darītu,'' izdevumam Foreign Policy komentējis bijušais ASV aizsardzības ministra vietnieks NATO jautājumos Džims Taunsends, norādot, ka Kremlis cenšas izprast Baidena administrāciju. Bruņoto spēku pētnieks Roberts Lī uzskata, ka karaspēku pulcēšana varētu būt saistīta ar vēlmi Ukrainai atgādināt Krievijas dominanci, jo prezidents Zelenskis aizvadītajā gadā ir strikti vērsies pret Kremlim pietuvinātām personām. Baraka Obamas administrācijas pārstāvis Eirāzijas jautājumos Maikls Karpenters min, ka šie konflikti Kremlim dod sviras sarunās ar rietumvalstīm.
Eksperti min, ka ''ieroču žvadzināšana'' varētu būt saistīta arī ar Nord Stream 2 bloķēšanu, gan arī ar protestiem Baltkrievijā un Alekseja Navaļnija atbalstītāju skaita pieaugumu.
Tiek atgādināts, ka Putins, kurš pirmdien parakstīja likumu, kas ļauj viņam palikt amatā vēl divpadsmit gadu, izmanto ģeopolitiskos konfliktus popularitātes nostiprināšanai Krievijā.