Polija cer izvairīties no krīzes padziļināšanās
Suvalkos netrūkst pircēju no netālās Lietuvas pilsētas Marijampoles, jo daudzi Polijā iepērk gandrīz visas ikdienā nepieciešamās preces. Lietuvas lits ir piesaistīts eiro, tādēļ valūtas maiņas kurss ir izdevīgs lietuviešiem. Pēc pievienošanās Šengenas zonai iepirkšanās braucieni uz Poliju vairs nesagādā nekādas grūtības. "Lietuvā es pērku tikai maizi, pienu un skābo krējumu," sarunā ar Reuters stāsta 44 gadus vecā lietuviete Lina Vargaliene.
Mērķē uz eiro
Baltijas valstis cenšas visiem spēkiem izvairīties no nacionālās valūtas devalvācijas, bet Polija jau pārcietusi būtisku zlota kritumu attiecībā pret eiro. Kopš pagājušā gada vasaras zlots zaudējis ap 30% vērtības, lai gan pēdējā laikā atkal vērojams zlota vērtības kāpums. Polijas valdība apņēmusies nostabilizēt zlota kursu, lai sagatavotos eiro ieviešanai. Saskaņā ar valdības plānu tam vajadzētu notikt jau 2012.gadā, lai gan ekonomisti uzskata, ka tas ir pārāk optimistisks scenārijs.
Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) sola, ka palīdzēs Polijai pārvarēt krīzi un izvairīties no smagas lejupslīdes. Polijas valdība nolēmusi lūgt 20 miljardu dolāru kredītu no SVF, lai palielinātu savas valūtas rezerves un stiprinātu ekonomiku. Polijas finanšu ministrs Jaceks Rostovskis uzskata, ka SVF kredīts veicinās Polijas ekonomikas imunitāti pret "krīzes vīrusu un spekulatīviem uzbrukumiem". Viņš paudis cerību, ka Polija kļūs par stabilitātes pīlāru, kas uzlabos visas Austrumeiropas ekonomisko stabilitāti.
Elastīgais kredīts
Polijas pieprasītais SVF kredīts atšķiras no tā, kas piedāvāts tādām krīzes skartām valstīm kā Latvija un Ungārija. Poļi vēlas izmantot tā saukto elastīgo kredītu, kam ir daudz izdevīgāki nosacījumi. Piemēram, SVF neizvirzīs tik stingrus kritērijus naudas piešķiršanai un izmantošanai. Līdzīgam kredītam pieteikusies arī Meksika. Polija var atļauties runāt ar SVF par daudz izdevīgākiem noteikumiem, jo kopumā Polijas ekonomikas stāvoklis ir labāks nekā citās Austrumeiropas valstīs. Paredzams, ka arī šogad Polijā turpināsies ekonomikas izaugsme, jo iekšzemes kopprodukts varētu palielināties par 1,1%.
Zināms labums ir arī no zlota vājuma, jo kaimiņvalstu pircēji turpina "sildīt" Polijas ekonomiku. Piemēram, jauno automašīnu tirdzniecība nav būtiski samazinājusies; katru desmito Polijā pārdoto automašīnu tagad nopērk vācieši, ko kārdina izdevīgais valūtas maiņas kurss. "Ņemot vērā zlota izdevīgo maiņas kursu pret eiro, automašīnas iegāde Polijā ir izdevīgāka nekā Vācijā," secina Deloitte Advisory analītiķis Pšemislavs Kromers.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.