"Monetārā savienība pamazām pārvēršas transfertu un parādu savienībā, tāpēc mums jānogaida, lai redzētu, kurp eirozona dosies turpmāk," pēc tikšanās ar saviem poļu un ungāru kolēģiem atzina Čehijas premjerministrs Petrs Nečass.
Visi trīs līderi - Nečass, Polijas premjers Donalds Tusks un Ungārijas valdības vadītājs Viktors Orbans - bija vienisprātis, ka eirozonas krīze rada pamatu nopietnam satraukumam arī par viņu valstu ekonomiku, jo eirozonas valstis ir to galvenie tirdzniecības partneri.
"Mana valdība nav un negrasās noteikt termiņu pārejai uz eiro," norādīja Nečass, kura vadītā kabineta pilnvaru termiņš beidzas 2014.gadā. "Čehijas valdība nav izpildījusi konverģences kritērijus, un eiro projekts radikāli mainās atšķirībā no pēdējās desmitgades pirmās puses."
Savukārt Tusks, kura pārstāvētā valsts šobrīd pilda ES prezidentūras pienākumus, norādīja, ka Polija ir ieinteresēta pievienoties kopīgajai valūtai, taču piebilda, ka tā arī nav izpildījusi uzņemšanas kritērijus.
"No otras puses, arī eirozonai jāizpilda kritēriji," piebilda Tusks. "Eirozonas nākotne nav jautājums iestāšanās kandidātiem, bet gan eirozonas dalībvalstīm, kas to novedušas kritiskā situācijā ar savu ne vienmēr atbildīgo rīcību."
Tikmēr Orbans, brīdinot par tā sauktās divu ātrumu Eiropas izveidošanās iespēju, uzsvēra, ka eirozonas 17 dalībvalstīm jāpieņem tādi lēmumi, kurus atbalstītu arī pārējās ES valstis.
"ES nedrīkst sadalīt erozonā un pārējos," norādīja Ungārijas premjers.
Tusks un Orbans ieradušies Prāgā, lai piedalītos tā dēvētās Višegradas grupas sanāksmē. Višegradas grupā ietilpst arī Slovākija, kas eirozonai pievienojās jau 2009.gadā.
Tomēr Slovākijas premjerministre Iveta Radičova uz sanāksmi nav ieradusies, jo viņas vadītā valdība šonedēļ krita, neizturot uzticības balsojumu, kas bija saistīts ar parādos nonākušo eirozonas valstu glābšanai izveidotā Eiropas Finanšu stabilitātes fonda palielināšanas ratifikāciju.