"Mēs aicinām uzsākt dialogu, kurā konflikta puses varēs izstrādāt kopīgu modeli Belovežas gāršas aizsargāšanai," teikts vēstulē.
Kā norādīts vēstulē, koku izciršana ir "rūpīgi sargāts noslēpums" un ka tikušas slēgtas pārgājienu takas, lai izciršanai nebūtu liecinieku. Vēstulē piebilsts, ka UNESCO aizsargātajā mežā tiek izcirsti gadsimtiem seni koki.
Taču Vides ministrija paziņoja, ka tiek izcirsti tikai slimi koki un dažas takas slēgtas tāpēc, ka krītoši veci un bojāti koki rada draudus cilvēkiem.
Tāpat ministrija norādīja, ka dokumenti un aculiecinieku apraksti liecina par to, ka mežs ticis stādīts, nevis tas ir pirmatnējs.
Eiropas Komisija (EK) 27.aprīlī Polijai izteica "pēdējo brīdinājumu", pieprasot, lai tā aptur vērienīgos izciršanas darbus Belovežas gāršā.
Varšavai atbildei dots viens mēnesis, nevis parastie divi mēneši, ņemot vērā "nopietnā nelabojamā kaitējuma" draudus.
Belovežas gārša ir pēdējais, kas palicis pāri no senā meža, kas reiz pletās pa visām Eiropas zemienēm.
Polijas valdība pērn nolēma trīskāršot meža izciršanas apjomu. Iepriekšējais līmenis tika uzskatīts par ilgtspējīgu.
Līdz šim nogāzti vairāki tūkstoši koku, no kuriem daži bija vairāk nekā 100 gadus veci.
Polijas Vides ministrija skaidro, ka tās darbības atbilst Eiropas un Polijas normām.
Ministrijas preses sekretārs Pāvels Muha norādīja, ka izcirsto koku vietā tiek stādīti jauni, dēvējot procesu par meža "atjaunošanas" projektu.
Pēdējie soļi mežā "iecerēti, vienīgi lai to atjaunotu tādā stāvoklī, kad tas iepriecina ar savu skaistumu un majestātiskumu", viņš piebilda.