Starptautiskā Pirātu partiju jumta organizācija PPI savu ikgadējo sanāksmi rīkoja ēkā Čehijas galvaspilsētas centrā, kur savulaik atradās tipogrāfija, taču tagad tā pārveidota par brīvi pieejami biroju un konferenču centru, dažādu semināru un radošo pasākumu rīkošanai.
Kongresa norises vieta zināmā mērā atspoguļo "pirātu" programmu, kurā tiek pieprasīta jaunu demokrātijas un pilsoņu līdzdalības formu ieviešana, pielāgojoties digitālajam laikmetam.
Sanāksmes dalībnieki dalījās savā nacionālajā pieredzē, kā arī pārrunāja iespējas veidot Eiropas mēroga kustību. Izskanēja arī ideja par Viseiropas Pirātu partijas (PPEU) dibināšanu, kas pēc tam varētu veidot savu frakciju Eiropas Parlamentā (EP).
Kongresa rīkotāji paziņojuši, ka saiets Prāgā bijis iecerēts kā "pirmais solis programmas saskaņošanai pirms 2014.gada EP vēlēšanām". Tomēr šie mērķi joprojām ir ļoti izplūduši, jo PPEU izveide šķiet tāls sapnis.
Lai gan arvien lielākā skaitā Eiropas valstu parādās Pirātu partijas, to lielākā daļa joprojām ir tikai veidošanās procesā. Prāgas kongresa laikā PPI tika uzņemti Grieķijas, Tunisijas, Horvātijas un vēl sešu citu valstu "pirāti".
Lai gan vēlmē izveidot starptautisku "pirātu" kustību, kas sniegtos pāri valstu robežām, valda vienotība, vairumam nacionālo organizāciju vēl jānostiprinās pašu mājās, lai varētu pretendēt uz starptautisku ietekmi. Piemēram, Grieķijas Pirātu partijas biedru skaits vēl lēšams tikai dažos simtos.
Nav arī īsti skaidrs, cik tad īsti nacionālo Pirātu partiju patiesībā ir. Piemēram, horvātu, ukraiņu un slovēņu "pirātiem" ir savas lapas sociālās komunikācijas vietnē Facebook, taču viņu partijas nemaz nav oficiāli reģistrētas, un pat to statūti vēl atrodas izstrādes stadijā.
Šobrīd "pirātu" kustības avangardā izvirzījies Vācijas atzars, kurš pēdējā laikā guvis ievērojamus panākumus federālo zemju vēlēšanās. Pat Pirātu partijas "tēvs dibinātājs" - zviedrs Riks Falkvinge - atzinis, ka Vācijas partija kļuvusi par "mūsu kustības kodolu".
Vācijas Pirātu partijā ir 25 000 biedru, bet vēlētāju vidū viņu atbalstītāju skaits, kā liecina pēdējās aptaujas, pārsniedzis desmit procentus, pirātiem apsteidzot zaļos un kļūstot par trešo ietekmīgāko partiju valstī. Taču "pirātiem" joprojām jāspēj pierādīt, ka viņu panākumi nav tikai īslaicīgs vēlētāju untums.
Zviedrijā kustība izčākstēja tikpat strauji, kā tā parādījās uz politiskās skatuves. Pēc veiksmes 2009.gada EP vēlēšanās zviedru "pirāti" tikai gadu vēlāk vairs nespēja iekļūt nacionālajā parlamentā. Daļēji zviedru partijas neveiksme skaidrojama ar citu Zviedrijas partiju straujo reakciju, iekļaujot savās programmās ar internetu un privāto datu aizsardzību saistītos jautājumus.
Lai izvairītos no līdzīgas neveiksmes, Vācijas Pirātu partija cenšas paplašināt savu politisko platformu, un Jūlijai Šrammai, kas pārstāv partijas Berlīnes nodaļu, nav šaubu, ka PPEU izveide nav nekāda fantāzija un būs veiksmīga. Viņa uzsver, ka "galu galā katrā ciematā, kur ir dators, sēž potenciāls pirāts".