Raidorganizāciju ARD un ZDF rezultātu projekcijas liecina, ka Merkeles vadītie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - ieguvuši aptuveni 33% balsu, kas ir mazāk nekā iepriekšējās Bundestāga vēlēšanās pirms četriem gadiem, kad konservatīvie ieguva 41,5% balsu.
Tikmēr SPD, kā izskatās, piedzīvojuši smagāko zaudējumu vēlēšanās kopš Otrā pasaules kara.
SPD līderis Martins Šulcs, kurš nule kā aizvadītajās Bundestāga vēlēšanās pretendēja uz kanclera vietu, jau atzinis sakāvi.
Krītoties vēlētāju atbalstam CDU/CSU un SPD, ieguvējas bijušas mazās partijas, sevišķi AfD.
ARD un ZDF rezultātu projekcijas liecina, ka AfD varētu būt izcīnījusi līdz 13,5% balsu.
Par lielu uzvarētāju sevi var uzskatīt arī konservatīvo tradicionālie partneri - Brīvo demokrātu partija (FDP). Saskaņā ar rezultātu projekcijām FDP izcīnījusi aptuveni 10,5% balsu, kas ļaus partijai atgriezties parlamentā.
Saskaņā ar projekcijām, "zaļie" izcīnījuši 9,5% balsu, bet kreiso ekstrēmistu partija Die Linke (Kreisie) - 9% balsu.
Sociāldemokrāti, kas ir tradicionālie CDU/CSU sāncenši, bet pašreizējie koalīcijas partneri, paziņojuši, ka tagad pāries opozīcijā.
Ja SPD nemainīs savas domas, tas nozīmēs, ka Merkelei, kurai CDU/CSU uzvara nodrošinājusi ceturto pilnvaru termiņu valdības vadītāja krēslā, būs tikai viena izvēle jaunās valdības veidošanā - sadarbība ar FDP un "zaļajiem" jeb tā dēvētā Jamaikas koalīcija.
Šāda trejsavienība Vācijā vēl nav pieredzēta, un tās izveidošana, ņemot vērā ievērojamās ideoloģiskās pretišķības, varētu prasīt dažus nopietnus kompromisus, un tāpēc koalīcijas sarunas varētu ievērojami ieilgt.
Šulcs
5 īpatnības
Andis