Laikraksts ASV administrācijas lēmumu atteikties no pretraķešu vairoga daļu izvietošanas Polijā un Čehijā vērtē kā Kremļa lielāko uzvaru kopš Padomju Savienības sabrukuma.
"Ja tu esi Ukrainas, Gruzijas vai pat NATO ietilpstošo Baltijas valstu pilsonis, tev vajadzētu šausmās drebināties. Tu domāji, ka NATO un ASV nopietni attiecas pret tavām tiesībām dzīvot brīvībā? Labāk ej sameklē bēniņos savu veco latviešu-krievu valodas vārdnīcu," raksta "New York Post", jautājot, vai "Obamas-Putina vienošanās neieies vēsturē kā postmodernais Molotova-Ribentropa pakts?".
Turklāt Vašingtona nevarēja izvēlēties sliktāku paziņojuma laiku - 17.septembri, kad Polija piemin padomju karaspēka 1939.gada iebrukuma gadadienu.
Arī Čehijai paziņojums par atteikšanos no plāniem tika pasniegts neveikli - Čehijas premjerministru nakts vidū pamodināja īss telefona zvans no Obamas.
Savukārt britu laikraksts "The Economist" norāda, Varšava vismaz ir saņēmusi kādus solījumus no amerikāņiem par Polijas drošības struktūras uzlabošanu, taču Čehija nesaņem neko.
Polijas valdībai nācās ieguldīt ievērojamas pūles, lai pārliecinātu iedzīvotājus, kas padomju mantojuma iespaidā bažīgi attiecas pret ārvalstu militārajām bāzēm, atbalstīt pretraķešu vairoga plānus, atgādina avīze.
Kaut arī Baltais nams vairākkārt uzsvēra, ka Obamas lēmums nav saistīts ar Krieviju, analītiķi ir pretējās domās, norādot uz 23.septembrī plānoto Obamas un Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva tikšanos ANO Ģenerālās Asamblejas laikā Ņujorkā, kur viens no Vašingtonas galvenajiem jautājumiem būs Irāna un tās kodolprogramma, raksta "Bloomberg".
Obamas administrācija "vēlējās to atrisināt pirms sarunām Ņujorkā", sacīja Vašingtonā bāzētās Stratēģisko un starptautisko studiju centra vecākais analītiķis Janušs Bugajskis. "Krievijā to iztulkos kā "Amerika atkāpjas", kas ir potenciāli bīstami, jo viņi jutīsies pamudināti izdarīt spiedienu arī citos jautājumos, lai panāktu piekāpšanos".
"New York Post" norāda, ka Obama pretī no Maskavas nav saņēmis neko - ne Krievijas apņemšanos palīdzēt Irānas kodolambīciju ierobežošanā, ne garantijas Gruzijas suverenitātei, ne ierobežojumus ieroču pārdošanai Venecuēlai.
Kaut arī virkne Krievijas politiķu pauda atzinīgus vārdus par Vašingtonas soli, Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs norādīja, ka pieprasīt tūlītēju sankciju ieviešanu pret Irānu būtu "nopietna kļūda".
Par to, ka Krievijas iebildumi ņemti vērā diezgan lielā mērā, liecina fakts, ka Krievijas sūtni Vašingtonā vienlaicīgi ar Obamas oficiālo paziņojumu personīgi informēja ASV prezidenta sūtnis nacionālās drošības jautājumos, atvaļinātais ģenerālis Džeimss Džounss.
Tagad, kad Maskava ir apmierināta, ASV nākamais uzdevums ir nomierināt poļus, čehus un Baltijas valstis, kuras Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir raksturojis kā Krievijas "priviliģēto interešu" sfēru, raksta "The Economist", norādot, ka Austrumeiropas valstis, iespiestas starp aizvien draudzīgākajām Krievijas un Vācijas attiecībām, ar satraukumu raugās uz Ameriku, lai tā aizsargātu viņu intereses.