Pirms slaktiņa ķīniešu karavīri apmētāti ar akmeņiem un "Molotova kokteiļiem", skaidroja ekskanclers. Viņš arī norādīja, ka Sarkanā Krusta liecības par 2600 nogalinātajiem nesakrīt ar tobrīd Ķīnas galvaspilsētā rezidējošo ārvalstu vēstnieku datiem.
Izvērtējot nekārtības un tām sekojušo slaktiņu, jāņem vērā ar citi vainu mīkstinoši apstākļi, norādīja sociāldemokrāts Šmits, kurš Rietumvācijas kanclera amatu ieņēma no 1974. līdz 1982.gadam.
Vizītē Ķīnā bija ieradies PSRS līderis Mihails Gorbačovs, bet viņa Ķīnas kolēģim Denam Sjaopinam bijis jāpiedzīvo kauns, jo Gorbačovs nekārtību dēļ bijis spiests Tautas sapulču namā ieiet pa aizmugures durvīm.
Tā kā valdības rīcībā nav bijis policijas, varasiestādes bijušas spiestas iesaistīt armiju, skaidroja Šmits. "Bet karavīri tikko bija iemācījušies šaut," norādīja ekskanclers. Šmits arī cildināja Denu kā visveiksmīgāko komunistu līderi pasaules vēsturē, kurš turklāt vadījis Ķīnu ilgstošas pārticības virzienā.
Ekskanclers noradīja pieņēmumus, ka Ķīna būtu "upurējusi" cilvēktiesības materiālās labklājības labā, norādot, ka Ķīnas vēsturē personīgās brīvības tradīcija nekad nav pastāvējusi.