Vēsturnieks atgādina, ka līdz ar Mihaila Romanova ievēlēšanu par Krievijas patvaldnieku noslēdzās haosa periods, kas sākās 1598. gadā līdz ar pēdējā Rūriku dinastijas pārstāvja – Ivana Bargā dēla Fjodora – nāvi. Pēc pirmā vēlētā Krievijas monarha – Borisa Godunova – nāves 1605. gadā, Krievijā sākās pilsoņu karš un vispārējs bads. Karā iesaistījās arī Polijas – Lietuvas valsts un Zviedrija, Krievijas tronī nonāca viltvārdis Viltus Dmitrijs, bet pēc tam Maskavu ieņēma poļi. Tomēr pret iespējamo poļu tautības caru sākās sacelšanās provincēs, kuru atbalstīja Pareizticīgā baznīca. Poļus 1612. gadā padzina no Maskavas, bet nedaudz vēlāk Mihails Romanovs kļuva par Krievijas caru.
„Romanovu dinastijas izveidošana ir palikusi Krievijas iedzīvotāju vēsturiskajā atmiņā kā tautas un varas vienotības simbols pret agresiju no rietumiem, kā arī sākums Krievijas ceļam pretim lielvalsts statusam,” raksta A. Kapelers.
Vēsturnieks pievērš uzmanību paralēlēm starp notikumiem XVII gadsimta sākumā un pēdējās desmitgadēs. „PSRS sabrukums noveda pie dziļas politiskās krīzes, pie jauna juku laikmeta,” teikts laikrakstā. Valstī katastrofāli trūka pārtikas produktu, izjuka sociālā un medicīniskās apdrošināšanas sistēma, iedzīvotāji saskārās ar „mežonīgo kapitālismu”, un plaši izplatījās antirietumnieciski noskaņojumi”. Rakstā tāpat atgādināts par „dziļu neapmierinātību” ar Mihailu Gorbačovu un Borisu Jeļcinu, kuri tiek uzskatīti par vaininiekiem haosa izraisīšanā un Krievijas kā pasaules lielvalsts statusa zaudēšanā.
Uz šīs krīzes fona, teikts rakstā, Vladimirs Putins, kurš nāca pie varas 2000. gada martā, izskatījās kā nācijas glābējs. „Jau sava pirmā termiņa laikā viņam izdevās ar dzelzs roku izbeigt jukas, stabilizēt politisko stāvokli Krievijā, konsolidēt ekonomiku un atjaunot aizskarto nacionālo lepnumu. Tāpat kā 1612.-1613. gados, tas notika ar Pareizticīgās baznīcas palīdzību,” atgādina A. Kapelers.
Publikācijā norādīts, ka 2012. gadā Krievijā tika plaši atzīmētas Maskavas atbrīvošanas no poļiem 400. gadadiena un 200. gadadiena kopš Krievijas uzvaras pār Napoleonu. Līdz ar to varēja gaidīt, ka tikpat svinīgi tiks atzīmēta arī Romanovu dinastijas 400. gadadiena. Vēl pagājušā gada decembrī žurnālistiem V. Putina preses konferencē tika izdalītas īpašas mapes ar visu Romanovu ģīmetnēm, tomēr vēlāk Krievijas prezidents paziņoja, ka nekādu oficiālu svinību nebūs, tāpat tika apturētas atbilstošas zinātnisko un baznīcas aprindu, kā arī Romanovu pēcnācēju un vairāku Krievijas reģionu iniciatīvas.
Pēc A. Kapelera domām, V. Putins nevēlas vai pat baidas pārāk uzsvērt paralēles ar Romanoviem un vēl jo vairāk parādīt sevi viņu mantinieka vai jaunas dinastijas dibinātāja lomā. „Neraugoties uz vēsturisko patriotismu, vairākums Krievijas iedzīvotāju šādu soli nesapratīs,” atzīmē vēsturnieks. Bez tam pirmais Romanovs, pēc viņa vārdiem, nebija izcils cars. „Tādēļ arī Putins aprobežojās ar krievu tautas cildināšanu, kas padzina okupantus, izbeidza jukas un ievēlēja jaunu valdnieku, kura dinastija padarīja Krieviju diženu,” noslēdz A. Kapelers.