Rumānijas valdība pret korupcijas apkarotāju

Pati Kēveši to vērtē kā valdošo sociāldemokrātu atriebību par daudzajām pretkorupcijas lietām, kas viņas vadībā tika ierosinātas pret politiķiem un viņiem tuviem uzņēmējiem.

Eiropas Prokuratūra

2017. gadā 20 ES valstis panāca politisku vienošanos par Eiropas Prokuratūras (European Public Prosecutor’s Office (EPPO)) izveidošanu. Vēlāk tai pievienojās vēl divas dalībvalstis. Tā būs vienota institūcija, kas darbosies visās iesaistītajās dalībvalstīs neatkarīgi no pastāvošajām ES vai dalībvalstu iestādēm un dienestiem. Tās mērķis būs izmeklēt noziedzīgus nodarījumus pret ES budžetu un krāpšanu ar pievienotās vērtības nodokli, piemēram, krāpšanu ar ES līdzekļiem, kas pārsniedz 10 000 eiro, un pārrobežu krāpšanu PVN jomā, kas pārsniedz 10 miljonus eiro.

Eiropas Prokuratūrai būs centrālais birojs ES līmenī un pilnvarotie prokurori, kuri atradīsies dalībvalstīs. Viņi varēs iesniegt lietas par noziedzīgiem nodarījumiem tieši dalībvalstu tiesās bez garām tiesiskās sadarbības procedūrām. Paredzams, ka Eiropas Prokuratūra sāks darbību 2020. gada beigās. 

Pašlaik kandidātu izvēle Eiropas Prokuratūras vadītāja amatam iegājusi noslēdzošajā fāzē, tiek apspriestas trīs kandidatūras: Francijas izvirzītais Žans Fransuā Bonērs, Vācijas kandidāts Andress Riters un Kēveši no Rumānijas, pret kuru iebilst Rumānijas valdība.

ES dalībvalstu pārstāvju apspriedē aizpagājušajā nedēļā pārliecinoši priekšroka tika dota Boneram, kurš improvizētā balsojumā saņēma 50 balsis. Abi pārējie kandidāti – pa 29 balsīm, vēsta Poltico.eu.

Valdības ienīstā

Savukārt pagājušajā nedēļā tieši Kēveši kandidatūra izpelnījās Eiropas Parlamenta Pilsonisko tiesību, tieslietu un iekšlietu komitejas, kā arī Budžeta kontroles komitejas deputātu vairākuma atbalstu. Tieši Rumānijas deputāti visasāk iztaujāja Kēveši noklausīšanās laikā. Rumānijas tieslietu ministrs Tudorels Toaders paziņojis, ka Rumānija neatbalstīs viņas kandidatūru, un pārmeta ES amatpersonām neinformētību par Kēveši pārkāpumiem dzimtajā valstī.