Sestdien notikušajā prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā Čaputova saņēmusi 58% balsu, bet viņas sāncensis valdošās partijas Smer - SD (Virziens - sociāldemokrātija) atbalstītais Eiropas Komisijas viceprezidents Marošs Šefčovičs - 42% balsu.
Līdz ar to 45 gadus vecā Čaputova kļūs par pirmo sievieti Slovākijas prezidenta amatā.
Vēlēšanu pirmajā kārtā, kas notika pirms divām nedēļām un kurā bija 15 kandidāti, Čaputova ieguva 41% balsu, bet Šefčovičs - 19% balsu. Pēc centrālās vēlēšanu komisijas datiem, prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā piedalījās 49%, bet otrajā kārtā - 42% no vairāk nekā četriem miljoniem balsstiesīgo pilsoņu.
Čaputova, kas vēl nesen bija politikā nepazīstama personība, ieguvusi popularitāti ar solījumiem apkarot korupciju. Viņa bija starp tiem tūkstošiem slovāku, kas izgāja ielās pēc pagājušā gada februārī notikušās žurnālista Jāna Kucjaka un viņa līgavas slepkavības.
Šī slepkavība un pēc Kucjaka nāves publicētais viņa pēdējais raksts, kurā bija atmaskoti slovāku politiķu sakari ar itāļu mafiju un nelikumības Eiropas Savienības lauksaimniecības subsīdiju izmaksās, Slovākijā radīja politisko krīzi, kas lika atkāpties toreizējam premjerministram Robertam Fico. Taču Fico palika valdošās kreisi centriskās partijas Smer-SD vadītāja amatā un ir tuvu stāvoša persona pašreizējam premjerministram Pēteram Pelegrīni.
"Cilvēki prasa pārmaiņas," ziņu aģentūrai AFP norādīja Čaputova, kura pirms vēlēšanu otrās kārtas izstājās no parlamentā nepārstāvētās partijas Progresīvā Slovākija.
"Vēlētāju acīs viņa ir atbilde mūsu pašreizējām problēmām," AFP norādīja analītiķis Grigorijs Mesežnikovs.
Čaputovas kandidatūru atbalstījaa arī pašreizējais prezidents Andrejs Kiska, kas atteicās kandidēt uz otru pilnvaru termiņu personisku iemeslu dēļ, kā arī nogalinātā žurnālista Kucjaka brālis Jozefs.
Čaputova atbalsta sieviešu tiesības izvēlēties, vai veikt abortu, un vēlas plašāku tiesību piešķiršanu viendzimuma pāriem, norādot, ka bērniem būs labāk uzaugt kopā ar diviem mīlošiem viena dzimuma vecākiem, nekā dzīvot bērnunamā. Vienlaikus Čaputova atzinusi, ka viņai trūkst zināšanu aizsardzības un drošības jautājumos, norādot, ka tur viņai nāksies paļauties uz padomniekiem. "Arī punktualitāte nav mana stiprā puse," atzinusi Čaputova, kuras atklātība, šķiet, spējusi iemantot vēlētāju simpātijas.
Čaputova dzimusi Bratislavā, bērnību pavadījusi netālu esošajā Pezinokā, studējusi Bratislavas Komenska universitātē un pēc studiju beigšanas pievienojusies Slovākijas vadošajai juridiskās palīdzības organizācijai Via Iuris. Strādājot tur, viņa vadīja sekmīgu kampaņu, lai nepieļautu izgāztuves ierīkošanu Pezinokā.
Pezinokas iedzīvotāji 14 gadus cīnījās pret plānoto izgāztuvi, kas būtu bijusi 12 futbola laukumu lielumā. Čaputovas kampaņa, lai apturētu šo projektu, tika nodēvēta par lielāko pilsoņu mobilizāciju kopš 1989.gada Samta revolūcijas. 2013.gadā Slovākijas Augstākā tiesa lēma par labu iedzīvotājiem un anulēja atļauju izgāztuves izveidošanai.
"Šim stāstam no Slovākijas mazpilsētas patiesībā bijusi nozīmīga starptautiska ietekme," vēlāk norādīja Čaputova, kura par savu ieguldījumu vides aizsardzībā ieguva prestižo Goldmana Vides aizsardzības balvu.
Manuprāt