Otrdien Slovēnijas parlamentā 52 deputāti no 90 nobalsoja par atzīšanu. Pārējie neatradās zālē, jo opozīcijā esošā labējā Slovēnijas Demokrātiskās partija iebilst pret to un vēlējās panākt, lai par šo jautājumu tiktu rīkots referendums, ko parlaments noraidīja.
"Dārgie palestīnieši, Slovēnijas šodienas lēmums ir cerības un miera vēsts. Mēs uzskatām, ka tikai divu valstu risinājums var novest pie ilgstoša miera Tuvajos Austrumos. Slovēnija turpinās nerimstoši strādāt abu nāciju – palestīniešu un izraēliešu – drošības labā," ierakstā sociālā medija platformā X pavēstīja Slovēnijas ārlietu ministre Tanja Fajona.
Līdz pagājušajam mēnesim Palestīnas valsti bija atzinušas tikai septiņas no 27 ES valstīm. Piecas no tām bija Austrumeiropas valstis, kas to izdarīja 1988. gadā vienlaikus ar Kipru, kura ES pievienojās pēc tam. Zviedrija atzina Palestīnas neatkarību 2014. gadā.
Slovēnijas premjerministrs Roberts Golobs pirms balsojuma parlamentā paziņoja, ka Slovēnija jau februārī sākusi apspriest Palestīnas atzīšanu ar sabiedrotajiem. Tad secināts, ka situācija nav nobriedusi. Taču procesu nolemts paātrināt pēc Izraēlas militārajām aktivitātēm Gazas joslas dienvidu pilsētā Rafahā. R. Golobs uzrunā pieminēja arī Slovākijas neatkarības no Dienvidslāvijas iegūšanu 1991. gadā. "Mēs, slovēņi, par tiesībām uz to sapņojām tūkstoti gadu. Pirms 33 gadiem tās ieguvām. Diemžēl palestīniešu tauta šādas tiesības vēl nav ieguvusi," teica premjers.