"Nākamais uzdevums ir nodrošināt, ka nav diktēta miera," intervijā izdevumam "Politico" sacīja Šolcs.
Tramps pēc telefonsarunas ar Putinu trešdien sacīja, ka sarunas, lai izbeigtu karu Ukrainā, sāksies "nekavējoties".
Savukārt ASV aizsardzības ministrs Pīts Hegsets trešdien paziņoja, ka Ukrainas deklarētais mērķis par atgriešanos pie 2014.gada robežām ir "iluzors", un nodēvēja Kijivas vēlmi pievienoties NATO par "nereālu".
Kijivas militāro atbalstītāju sanāksmē Briselē Hegsets arī skaidri norādīja, ka ASV neizvietos savus karavīrus Ukrainā.
Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss ceturtdien pauda "nožēlu", ka Trampa administrācija ir "piekāpusies" Krievijai, pirms miera sarunas par Ukrainu vispār ir sākušās.
"Manuprāt, labāk būtu bijis pie sarunu galda runāt par Ukrainas iespējamo dalību NATO vai iespējamiem teritorijas zaudējumiem," pirms NATO sanāksmes Briselē sacīja Pistoriuss.
Šolcs intervijā uzsvēra, ka transatlantiskā vienotība "ir jāgarantē vienmēr".
"Man ir pilnīgi skaidrs, ka nevar būt tāda risinājuma, kas nav arī risinājums, kurā būtu iesaistītas ASV," sacīja Šolcs.
Vienlaikus kanclers pagaidām izslēdza Vācijas karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu.
"Visi zina, ka šobrīd par to nevar būt ne runas," viņš teica.
Šobrīd "nav skaidrs, ar kādiem nosacījumiem Ukraina būtu gatava piekrist miera līgumam", sacīja Šolcs.
Ukrainai ir vajadzīga iespēja attīstīties "arī pēc miera līguma noslēgšanas", norādīja kanclers.
Tas nozīmē, ka tai būtu "spēcīga armija", kas būtu lielāka nekā pirms kara un bruņota ar Rietumu ieročiem, rezumēja Šolcs.