Baidoties, ka Maskava varētu izmantot migrantus politiskā spiediena izdarīšanai, Somijas valdība plāno izmaiņas likumā, lai paātrinātu izturīgāka žoga būvniecību uz 1300 kilometru garās robežas ar Krieviju.
Likuma grozījumu mērķis ir uzlabot robežsardzes spējas tikt galā ar hibrīdajiem draudiem, paziņoja Somijas Iekšlietu ministrijas amatpersona, piebilstot, ka Krievijas iebrukums Ukrainā piešķīris šim jautājumam steidzamu raksturu.
Šobrīd uz Somijas robežas slejas viegli koka žogi, kas galvenokārt domāti lopu atturēšanai no ieklīšanas nepareizajā pusē.
Šķērsot robežu citās vietās, izņemot oficiālos robežas šķērsošanas punktus, ir aizliegts.
"Mēs tagad plānojam uzbūvēt izturīgāku žogu ar īstu barjeras efektu," sacīja Somijas Robežsardzes juridiskās nodaļas vadītāja Sanna Palo.
"Visticamāk, žogs nesegs visu austrumu robežu, bet tiks uzbūvēts vietās, kas tiek uzskatītas par vissvarīgākajām," sacīja Palo.
Liela migrantu pieplūduma gadījumā valdības ierosinātās izmaiņas atļautu pulcēt patvēruma meklētājus konkrētos robežas šķērsošanas punktos.
Plānots, ka likuma labojumi stāsies spēkā pēc iespējas ātrāk.
"Valdība vēlāk pieņems lēmumus par barjerām austrumu robežas kritiskajos apgabalos," norādīts iekšlietu ministres Kristas Mikonenas paziņojumā.
Valdība vēl nav noteikusi, kāds būs žoga būvniecības budžets.
Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā Somija un Zviedrijā nolēma iestāties NATO. Maskava brīdinājusi, ka tā būtu liela kļūda ar tālejošām sekām.