"Šajā lomā mēs varam ietekmēt ES nākotni. Tas, vai Somija tiek uzlūkota kā maza vai liela ES dalībvalsts, ir atkarīgs no mums pašiem. Jo aktīvāki mēs esam, jo vairāk mūs ievēro citi," pirms prezidentūras pārņemšanas no Rumānijas paziņoja Somijas premjerministrs Anti Rinne. "ES nākotnei ir jābūt sociāli, ekonomiski un ekoloģiski ilgtspējīgai. Mūsu prezidentūras lozungs skaidri nosprauž mērķi: ilgtspējīga Eiropa – ilgtspējīga nākotne."
Aizstāvēs kopējās vērtības
Kopš pievienošanās ES 1995. gadā Somija trešo reizi uzņemas bloka prezidentūru, kas katrai dalībvalstij dod iespēju uz pusgadu noteikt ES darba kārtību. Latvija pēc iestāšanās ES 2004. gadā vienu reizi ir uzņēmusies šo pienākumu, vadot ES Padomi 2015. gada pirmo pusi. Nākamreiz Latvija būs ES prezidējošā dalībvalsts no 2028. gada 1. jūlija līdz 31. decembrim, liecina informācija vietnē Consilium.europa.eu.
Somija šai prezidentūrai ir noteikusi četras galvenās prioritātes: stiprināt kopējās vērtības un likuma varu, padarīt ES globāli konkurētspējīgāku un sociāli iekļaujošāku, izvirzīt ES par globālo līderi cīņā pret klimata pārmaiņām un visaptveroši aizsargāt ES pilsoņu drošību.
Attiecībā uz ES kopējo vērtību un likuma varas stiprināšanu pirms mēneša Somijas valdības vadītāja amatā apstiprinātais sociāldemokrāts Rinne ieņem stingru pozīciju. Viņš paziņoja, ka Somijas prezidentūras laikā tiks pastiprināts spiediens uz tām bloka dalībvalstīm, kurās ir vērojama likuma varas erozija. Kā piemērus var minēt Ungāriju un Poliju, kuru konservatīvās valdības cenšas mazināt tiesu varas un citu demokrātisko institūciju neatkarību.
Pret šādām dalībvalstīm varētu vērst sankcijas, piemēram, samazinot tām subsīdiju maksājumus no ES budžeta. "Mēs nevaram teikt saviem pilsoņiem, ka dosim naudu valstīm, kas neseko likuma varai," Somijas premjeru citē Eu-policies.com.
Somijas valdība norāda, ka tirdzniecības kari, pārmaiņas darba tirgū, tehnoloģiju lomas pieaugums un sabiedrības novecošana rada izaicinājumus ekonomiskajai izaugsmei, nodarbinātībai un labklājībai, tāpēc ES ir jāiegulda izglītībā, pētniecībā, inovācijās un digitalizācijā. "ES strādā vislabāk, kad mēs uzlabojam cilvēku labklājību un drošību un samazinām nevienlīdzību," tā Rinne.
Nulle izmešu
Atbildot uz Krievijas agresiju un terorisma draudiem, Somijas valdība ES prezidentūras laikā ir apņēmusies stiprināt bloka iekšējo un ārējo drošību un sadarbību aizsardzības jomā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta kiberdraudiem no tādām valstīm kā Krievija un Ķīna. Jūlijā un augustā Helsinkos ES dalībvalstu iekšlietu un finanšu ministru sanāksmēs politiķiem vajadzēs reaģēt uz izdomātiem kiberuzbrukumu scenārijiem.
Vislielāko uzmanību savas prezidentūras laikā Somija pievērsīs cīņai ar klimata pārmaiņām. "Klimata pārmaiņas ir viena no galvenajām globālajām problēmām, kas apdraud cilvēku un visu citu dzīvo organismu dzīves apstākļus un ievērojami samazina bioloģisko daudzveidību. Tās arī ietekmē ekonomiku un drošību, jo var destabilizēt ierastos dzīves apstākļus un novest pie nemieriem, konfliktiem un cilvēku pārvietošanas," teikts Somijas prezidentūrai veltītajā interneta vietnē Eu2019.fi.
Somi vēlas, lai ES apstiprinātu ilgtermiņa stratēģiju cīņā ar klimata pārmaiņām, kas paredzētu līdz 2050. gadam līdz nulles līmenim samazināt oglekļa izmešu daudzumu. Par spīti atsevišķu dalībvalstu pretestībai Somija šo stratēģiju vēlas apstiprināt līdz šī gada beigām.