Pēc dokumentu saņemšanas "mēs tagad varam pasludināt Somiju par Ziemeļatlantijas līguma 31.dalībvalsti," paziņoja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kas pārstāv oficiālo alianses dibināšanas līguma teksta glabātājvalsti.
Iestāšanās dokumentus Blinkenam Briselē iesniedza Somijas ārlietu ministrs Peka Hāvisto.
NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs sacīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēlējies aizcirst NATO durvis, bet šodien pasaule redz, ka viņš kļūdījies un ka agresija un iebiedēšana nedarbojas.
"Somijai tagad ir spēcīgākie draugi un sabiedrotie visā pasaulē," norādīja Stoltenbergs.
Vēlāk pēcpusdienā Briselē pie NATO galvenās mītnes tiks pacelts Somijas valsts karogs. Saskaņā ar alfabētisko kārtību angļu valodā, tas atradīsies starp Igaunijas un Francijas karogiem.
Oficiālā Somijas uzņemšana NATO notika alianses dalībvalstu ārlietu ministru sanāksmē, kuras galvenais mērķis ir apspriest Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu. Taču divas dienas ilgā sanāksme sakrīt arī ar NATO dibināšanas 74.gadadienu.
Krievijas atkārtotais iebrukums Ukrainā pērn lika Somijai, kam ir 1300 kilometrus gara sauszemes robeža ar Krieviju, un tās kaimiņvalstij Zviedrijai atteikties no desmitgadēm uzturētās neitralitātes politikas.
Lai gan Zviedrija un Somija pieteikumus dalībai NATO iesniedza kopīgi pagājušā gada maijā, Zviedrijas pievienošanos aliansei joprojām kavē Turcijas un Ungārijas vilcināšanās ratificēt tās uzņemšanas protokolu.
Abas valstis novilcināja arī Somijas uzņemšanas protokola ratifikāciju, tomēr ratifikācijas procesa pabeigšana nepilna gada laikā ir ātrākais pievienošanās process NATO vēsturē.
Tikmēr Krievija paziņojusi, ka Somijas pievienošanās aliansei "pilnībā mainījusi situāciju Ziemeļeiropā" un ka tas neizbēgami ietekmēšot Maskavas un Helsinku attiecības.
Kremļa preses pārstāvis Dmitrijs Peskovs paziņoja, ka Somijas iestāšanās NATO spiežot Krieviju veikt pretpasākumus.
No šodienas Krievijas sauszemes robeža ar NATO ir palielinājusies divas reizes, sasniedzot 2500 kilometrus.
Pievienošanās NATO nozīmē, ka uz Somiju attieksies NATO līguma piektais pants, kas nosaka, ka uzbrukums vienai alianses dalībvalstij tiek uztverts kā uzbrukums visai aliansei, un paredz kolektīvu aizsardzību. Tieši šī drošības garantija pamudināja Somiju pievienoties NATO, redzot Krievijas agresiju Ukrainā.
"Šī ir lieliska diena Somijai, un es gribu teikt, ka tā ir svarīga diena NATO," sacīja Somijas prezidents Sauli Nīniste.
NATO admirālis Robs Bauers ziņu aģentūrai AFP sacīja, ka Somija vēl nav pieprasījusi NATO sabiedrotos izvietot karavīrus tās teritorijā.
Somijas iestāšanos NATO nedaudz aizēnojusi Zviedrijas palikšana ārpus alianses vismaz vēl uz kādu laiku. Abas valstis cerēja pievienoties NATO vienlaicīgi.
Zviedrija izpelnījās Ungārijas līdera Viktors Orbāna antipātijas, paužot bažas par likuma varas ievērošanu Ungārijā.
Vēl vairāk Zviedrija sadusmojusi Turciju, atsakoties izdot personas, ko Ankara uzskata par saistītām ar 2016.gadā notikušo neveiksmīgo apvērsuma mēģinājumu un kurdu kaujiniekiem. Musulmaņu pasaules sašutumu izsauca arī janvārī Stokholmā notikusī demonstrācija, kurā tika sadedzināts Korāns.
NATO diplomāti cer, ka Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans kļūs pielaidīgāks, ja sekmīgi pārdzīvos nākamajā mēnesī gaidāmās vēlēšanas, un Zviedrija varēs iestāties NATO pirms alianses samita Viļņā jūlijā.