"Nodrošinājums ir daļa no paketes, par kuru mēs vienojāmies. Tas ir nosacījums, lai mēs atbalstītu Grieķijas glābšanu. Tāda ir politiskā realitāte Somijā," Katainens sacīja intervijā Vācijas laikrakstam "Sueddeutsche Zeitung".
"Katrai [eiro zonas] valstij pašai jāizlemj, vai tā vēlas prasīt nodrošinājumu. Mēs strādājam pie risinājuma, kas būtu pieņemams visiem. Esmu pārliecināts, ka mēs spēsim visu īstenot saskaņā ar vienošanos, kas tika panākta samitā 21.jūlijā," norādīja Somijas premjers.
Viņš arī atzina, ka no tiesiskā viedokļa neesot iespējams piespiest Grieķiju izstāties no eiro zonas. "Kādam tik un tā būs jāatmaksā grieķu parādi, un pastāv ievērojams risks, ka arī citas eiro zonas valstis tiks inficētas, [ja Grieķiju izslēgs no eiro zonas]," pauda Somijas valdības vadītājs.
21.jūlijā eiro zonas valstis vienojās par Somijas otro glābšanas paketi, taču Somija pieprasīja, lai Grieķija iemaksā nodrošinājumu Somijas daļai starptautiskajā aizdevumā Atēnām. Attiecīgu vienošanos ar grieķiem augustā panāca Somijas Finanšu ministrija.
Somijā pirms nākamgad aprīlī gaidāmajām parlamenta vēlēšanām ir palielinājies pret ES vērsts noskaņojums un sabiedrībā vairojas pretestība pret Grieķijas un citu finanšu ziņā nedisciplinētu valstu glābšanu.
Somijas vienošanos ar Grieķiju asi kritizējušas Austrija, Nīderlande un Slovākija, norādot, ka tad, ja nodrošinājumu dabū viena eiro zonas valsts, tas būtu jāsaņem arī pārējām. Vienošanās ir jāapstiprina visām 17 eiro zonas valstīm, lai tā stātos spēkā.
Eiro zonas valstu vidū pieaugošās domstarpības attiecībā uz Somijas un Grieķijas nodrošinājuma vienošanos ir radījušas bažas, ka var izgāzties vai aizkavēties otrā 159 miljardus eiro vērtā starptautiskā aizdevuma apstiprināšana Atēnām.
Arī vairākās ES valstīs ir vairojusies neapmierinātība ar to, ka Grieķija nepilda starptautisko aizdevēju prasības un ka eiro zonas valstīm, kas īstenojušās pārdomātu finanšu politiku un pašas bijušas spiestas veikt taupības pasākumus, tagad ir jādod nauda nedisciplinētās Grieķijas glābšanai.