Ar prasību pasludināt vēršu cīņas par kultūras mantojumu parlamentā vērsusies Katalonijas Vēršu cīņu federācija, un petīciju parakstījuši teju 600 000 cilvēku. Tā nosaka, ka "vēršu cīņas pieder pie Spānijas globālās kultūras, kā arī pie vēsturiskā un kultūras mantojuma, kas kopīgs visiem spāņiem". Ja parlaments atbalstīs šo petīciju, gadsimtiem senā tradīcija varētu tikt pasludināta par "kultūras intereses vērtību", tādējādi nodrošinot vēršu cīņām lielāku likumīgo un finansiālo aizsardzību.
Premjerministra Marjano Rahoja konservatīvā Tautas partija, kam parlamentā ir vairākums, petīciju atbalsta, kas nozīmē, ka par tās apstiprināšanu nekādu šaubu praktiski nav.
Sagaidāms, ka parlamenta balsojums vēl vairāk saasinās centrālās valdības attiecības ar Katalonijas reģionu, kur nākamgad tiks rīkots referendums par atdalīšanos no Spānijas. Katalonijas reģionālais parlaments 2010.gadā pieņēma likumu, no 2012.gada aizliedzot vēršu cīņas. Katalonija tādējādi kļuva par pirmo kontinentālās Spānijas provinci, kas vērsusies pret gadsimtiem seno tradīciju. 1991.gadā vēršu cīņas jau tika aizliegtas Spānijai piederošajās Kanāriju salās.
Sabiedriskās domas aptaujas liecina, ka vēršu cīņu atbalstītāju skaits Spānijā sarūk, jo īpaši jauniešu vidū, lai gan vēršu cīņas joprojām ir kupli apmeklētas.
Spāņu tradicionālajās vēršu cīņās vispirms vērsi skausta rajonā sadur pikadors, kas sēž zirgā. No 20.gadsimta zirgi tiek ietērpti aizsargtērpā, taču senāk satrakotais vērsis zirgu parasti arēnā nogalināja. Pikadora dūriens skaustā izraisa dzīvniekam asins zudumu, kā arī pavājina kakla muskuļus, liekot dzīvniekam turēt galvu zemāk nolaistu.
Pēc pirmā dūriena arēnā iziet trīs banderiljas, kas mēģina iedurt vērsim plecos asas dzelkšņainas nūjas, lai dzīvnieku vēl vairāk novājinātu. Tikai tad pie savainotā vērša dodas matadors ar savu apmetni, kas veic stilizēta rituāla gājienus, demonstrējot savu mākslu un bravurīgumu, līdz beigās novājinātais vērsis tiek nogalināts ar zobena dūrienu sirds vai aortas apvidū.