Policija lēmumu neatļaut islāma svēto rakstu dedzināšanu pieņēmusi pēc tam, kad iepriekšējā Korāna dedzināšanas akcija janvārī pie Turcijas vēstniecības Stokholmā izraisīja saspīlējumu Ankaras un Stokholmas attiecībās, sarežģījot Zviedrijas iestāšanos NATO.
Stokholmas policija lēmumu pamatoja ar bažām, ka akcija varētu "Zviedrijā palielināt terorisma draudus", vēsta televīzijas kanāls "SVT Nyheter".
Pēc konsultācijām ar Zviedrijas Drošības policiju Stokholmas policija secinājusi, ka jebkura Korāna dedzināšana var īstermiņā paaugstināt uzbrukumu draudus Zviedrijai un Zviedrijas interesēm.
Arī pagājušajā nedēļā policija neatļāva rīkot pirmdien paredzētu protesta akciju ar Korāna dedzināšanu.
Kā brīdinājusi Zviedrijas Drošības policija, kopš 21.janvāra, kad galēji labējais aktīvists Rasmuss Paludans pie Turcijas vēstniecības Stokholmā sadedzināja Korānu, ir pieauguši uzbrukumu draudi Zviedrijai, jo musulmaņu pasaule ir aizvainota par tādiem protestiem, un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans pieprasījis Stokholmai ar likumu aizliegt Korāna dedzināšanu.
Neskatoties uz drošības dienesta brīdinājumiem par "drošības situācijas pasliktināšanos ārvalstīs", daļa vārda brīvības aizstāvu uzstāj, ka neviena valsts nedrīkst diktēt otrai likumus, jo īpaši attiecībā uz vārda un pulcēšanās brīvību. Kritizēts tiek arī policijas aizliegums rīkot tādas protesta akcijas, norādot, ka tas liedz pilsoņiem izmantot savas demokrātiskās tiesības.