Viņš atzīmēja, ka amatpersonu tikšanās notiek divas dienas pirms Latvijas Neatkarības proklamēšanas dienas. Stoltenbergs uzsvēra, ka tas ir svarīgs brīdis, lai atzīmētu Latvijas brīvību, suverenitāti, kuru NATO aizsargā katru dienu.
"Latvija ir augstu vērtēts NATO sabiedrotais. Latvija rāda piemēru, jo tā aizsardzībai atvēl vairāk nekā 2% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt Latvija plāno līdz 2027.gadam palielināt izdevumus aizsardzībai 3% apmērā no IKP," sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Tāpat viņš atzīmēja, ka Latvija iegulda līdzekļus jaunās spējās, tai skaitā raķešu artilērijas sistēmās "Himars", lai tādējādi stiprinātu mūsu kolektīvo aizsardzību. Pēc Stoltenberga paustā, Latvija sniedz ieguldījumu NATO operācijās un misijā Kosovā un Irākā. Savukārt nākamgad Latvija uzņems NATO gaisa telpas apsardzes misiju Baltijas valstīs, kas sekmē gaisa telpas drošību.
NATO ģenerālsekretārs norādīja, ka NATO Viļņas samitā kopš Aukstā kara tika panākta vienošanās par spēcīgākiem reģionālās aizsardzības plāniem. Alianse transformē NATO reaģēšanas spēkus, palielinot augstas gatavības spēku skaitu vairāk nekā par 300 000, kurus atbalsta ievērojams gaisa un jūras spēku skaits.
"Nevajadzētu būt šaubām, ka NATO ir vēlas, ir gatava un spēj aizstāvēt katra sabiedrotā teritorijas collu. NATO rindas kļūs vēl spēcīgākas, kad aliansei pievienosies Zviedrija. Atzinīgi vērtēju, ka šodien Turcijas parlamenta ārlietu komisija sākusi apspriest Zviedrijas dalības aliansē jautājumu. Mēs gaidām, ka drīzumā varēsim sveikt Zviedriju kā pilntiesīgu sabiedroto," sacīja Stoltenbergs.
Viņš atzīmēja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins iebruka Ukrainā, gribēdams mazāk NATO, taču viņš ieguva pretējo. Stoltenberga ieskatā, Putins par zemu novērtēja Ukrainas tautas apņēmību aizstāvēt savu brīvību. Tāpat Putins nenovērtēja NATO atbalsta spēku un vienotību.
"NATO sabiedrotie sniedz Ukrainai vēl nepieredzētu militāro, humāno un finansiālo palīdzību, kur Latvijai ir būtiska loma. Tagad tas ir jo īpaši svarīgi tāpēc, ka situācija kara laukā ir ļoti sarežģīta. Taču tas nav arguments, lai samazinātu atbalstu. Tas ir arguments, lai atbalsts būtu lielāks. Tas ir svarīgi ne tikai Ukrainas, bet arī mūsu drošībai," preses konferencē žurnālistiem sacīja NATO ģenerālsekretārs.
Valsts prezidents norādīja, ka šodien apspriests, kā padarīt NATO stiprāku un gatavāku reaģēt uz izaicinājumiem, ar kuriem mēs saskaramies gan reģionā, gan globālā mērogā. Rinkēvičs piekrita, ka tikšanās notiek divas dienas pirms valsts svētkiem. Viņš pauda gandarījumu, ka svētkos paredzētajā militārajā parādē piedalīsies daudzu sabiedroto karavīri, parādot, ka NATO ir šajā reģionā un ka NATO veic fantastisku darbu.
Latvijas prezidents sacīja, ka valsts cer uz pilnīgu NATO samitā Madridē un Viļņā panākto vienošanos praktisku ieviešanu. Rinkēvičs pauda atzinīgus vārdus par to, kā notiek ieviešanas fāze un aizsardzības plānošanu. Tāpat viņš pauda cerību uz savlaicīgu lēmumu pieņemšanu, lai plāniem pretim būtu attiecīgie spēki un spējas.
Rinkēvičs ar Stoltenbergu pārrunāja arī taisnīgu aizsardzības sloga sadali starp valstīm. Latvijas prezidents norādīja, ka Latvija rāda labu piemēru saistībā ar tēriņiem aizsardzībai. Patlaban Saeima apspriež nākamā gada valsts budžetu, kur aptuveni 2,4% no IKP tiks atvēlēti aizsardzībai. Mērķis ir līdz 2027.gadam sasniegt 3% no IKP.
"Es vēlos uzsvērt, ka šī nauda ir ārkārtīgi nepieciešama, lai stiprinātu mūsu aizsardzības sistēmas, lai modernizētu mūsu bruņotos spēkus. Protams, viens no svarīgākajiem jautājumiem, kas risināms, ir aizsardzības rūpnieciskās spējas un to veidošana," sacīja Rinkēvičs.
Latvijas prezidents pauda prieku, ka Turcijas parlamenta ārlietu komisija apspriež Zviedrijas iestāšanās NATO ratifikāciju. Rinkēvičs cer, ka Zviedrijas uzņemšanas NATO ratifikāciju visi sabiedrotie pieņems pēc iespējas ātrāk. Tas ir gan NATO sabiedroto, gan arī Latvijas interesēs, lai Zviedrija pēc iespējas ātrāk kļūtu par pilntiesīgu NATO dalībvalsti.
Pēc Latvijas prezidenta paustā, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru, viņš vēlreiz apliecināja Latvijas pilnīgu atbalstu Ukrainai. Puses pārrunājušas, kā NATO atbalstu Ukrainas militārajiem spēkiem varētu padarīt vērstu ilgtermiņā un sistemātiskāku, neskatoties uz to, ka jau patlaban atsevišķas NATO dalībvalstis un alianse kopumā dara daudz.
LETA jau rakstīja, ka darba vizītē Briselē, Beļģijā, Valsts prezidents tikās ar Stoltenbergu.