Runājot par sasniegto, premjere pieminēja pēdējā pusgada notikumus, kas ietekmēja Latvijas prezidentūru. "Dzīve ienesa savas korekcijas - teroristu uzbrukumu un humānā krīze pie ES robežām prasīja nekavējošu rīcību," sacīja Straujuma, piebilstot, ka patlaban centrālais jautājums ir Grieķijas krīze. Straujuma norādīja, ka Latvija uzturēja intensīvu dialogu ar Eiropas parlamentu, viņasprāt, tikai sadarbojoties iespējams panākt progresu un veicināt pilsoņu uzticību. Labā un konstruktīvā sadarbība ļāvusi pragmatiski virzīt uz priekšu ikdienas jautājumus.
"Es vēlētos apsveikt Latviju par paveikto," sacīja Junkers, norādot, ka Latvija grūtā laikā ir paveikusi "spīdošu darbu". Latvijas prezidentūra bijusi ambicioza un tādēļ panākts būtisks progress ar vairākiem komisijas plāniem, viņš uzsvēra.
"Mēs, prezidenti un premjeri, esam ģēniji, protams, bet mēs nestāvam klāt tiem cilvēkiem, kas dara īsto darbu," jokoja Junkers, pasakoties par ieguldīto darbu visiem ierēdņiem un organizēšanā iesaistītajiem.
Arī Eiropadomes priekšsēdētājs Donalds Tusks, jūnija beigās uzslavēja Latviju. Savukārt Latvijas Eiropas parlamenta deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība) bija krietni kritiskāks, norādot, ka nekas īsti nevienā no trim Latvijas izvirzītajām prioritātēm nav paveikts.
Savukārt Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa laikrakstam Diena pagājušajā nedēļā skaidroja, ka šobrīd ir grūti vērtēt rezultātus, jo lielākā daļa no iesāktajiem projektiem un darbiem noslēgsies vēlāk. Taču, viņasprāt, Latvijas politiķi veiksmīgi tika galā ar lielo skaitu krīžu un izpeldēja "ar salīdzinoši sausām biksēm”.
Straujuma EP deputātiem gan kā būtiskākos sasniegumus norādīja - Eiropas stratēģisko investīciju fondu, par kuru vienošanas panākta rekordīsā laikā. Otrā prioritāte Enerģētikas savienības veidošanas iesākšana. Tāpat Straujuma pieminēja darbu pie vienotā digitālā tirgus. Viņa sacīja, ka ir gandarīta par panākto datu aizsardzības jautājumos. Premjere atsaucās arī uz viesabonēšanas maksas atcelšanas plānu.
Viņa pieminēja ar strauji pieaugušo migrācijas problēmu. "Izpildot Eiropadomes apstiprinātās vadlīnijas, padome ir sasniegusi progresu, lai novērstu cilvēku bojāeju Vidusjūrā, apkarotu cilvēku kontrabandistu noziedzīgos tīklus, stiprinātu sadarbību ar izcelsmes un tranzīta valstīm, kā arī lai palīdzētu ES dalībvalstīm, kuras izjūt vislielāko migrācijas spiedienu," sacīja Straujuma.
Premjere atgādināja arī par Austrumu partnerības samitu, "kas apliecināja stabilas ES attiecības ar Austrumu partnerības valstīm." Tiesa gan, Diena.lv jau rakstīja, ka no Austrumu partnerības valstu un politikas ekspertu puses samits netika vērtēts viennozīmīgi, piemēram, politogs Kārlis Daukšts norādīja, ka dalībvalstis, iespējams, pēc Rīgas samita palika vīlušās. Taču kā ieguvumu eksperts norādīja, ka ES kļuva skaidrs, ka nepieciešams pārskatīt Austrumu partnerības programmu.
Par partnerību kristika bija eiroparlamentāriete Iveta Grigule (ZZS), kura iepriekš norādījusi, ka tas bija "kuriozs pasākums", kas nebija "izdiriģēts".
"Es ceru, ka mūsu pragmatisms ir palīdzējis likt stabilus pamatus jautājumu veiksmīgai virzīšanai nākamo prezidentūru laikā," noslēdzot savu runu, sacīja Straujuma. "Ar labi padarīta darba sajūtu, Latvija ir nodevusi Padomes vadīšanu Luksemburgai. Es vēlu viņiem veiksmi un izdošanos."
Portāls Diena.lv jau vēstīja par Luksemburgas prezidentūras prioritātēm, kam nākamajā pusgadā tiks veltīta lielākā uzmanība: 1) investīciju stimulēšana, lai veicinātu izaugsmi un nodarbinātību, 2) Eiropas Savienības sociālās dimensijas padziļināšana, 3) migrācijas procesu regulēšana, apvienojot brīvību, tiesiskuma un drošības aspektus, 4) vienotā tirgus revitalizācija, fokusējoties uz tā digitālo dimensiju, 5) Eiropas konkurētspējas vietas atrašana globālajā vidē, 6) ilgtspējīgas attīstības veicināšana, 7) ES klātbūtnes stiprināšana uz globālās skatuves.