Tusks šīs aviokatastrofas un vienošanās laikā bija Polijas premjerministrs, bet tagad ir Polijā valdošās konservatīvās partijas Likums un taisnīgums (PiS) līdera Jaroslava Kačiņska politisks sāncensis.
Runājot ar reportieriem pēc liecību sniegšanas, bijušais Polijas premjerministrs Tusks sacīja, ka "visa šī lieta ir ārkārtīgi politiski motivēta".
Tusks tika izsaukts uz liecību sniegšanu aiz slēgtām durvīm jau martā, bet toreiz nevarēja ierasties savu agrāko saistību pret Eiropas Parlamentu dēļ. Dažas dienas pirms sākotnējā izsaukuma Tusks tika ievēlēts par Eiropadomes prezidentu uz jaunu termiņu, lai gan pret to stingri iebilda Polija, kas vienīgā balsoja pret.
Tusks sacīja, ka ieradies "aiz cieņas pret Polijas valsti", bet brīdināja, ka viņš izmantos savu Eiropas Savienības (ES) imunitāti, ja nonāks pie slēdziena, ka šī izmeklēšana "tiek tīši izmantota, lai apgrūtinātu vai padarītu neiespējamu man izmantot savu Eiropadomes prezidenta mandātu".
"Es ceru, ka līdz tam nenonāks, bet, ja nonāks, tad es nevilcināšos" izmantot šo imunitāti, teica Tusks.
Tuskam ierodoties Varšavā uz liecību sniegšanu, viņu dzelzceļa stacijā sagaidīja simtiem cilvēku – gan viņa atbalstītāji, gan pretinieki.
Tuska atbalstītāji skandēja "Ar 27 pret 1, Tusks sakāva Kačiņski" un "Mēs esam ar tevi, Donald", bet viņa pretinieki turēja plakātus, kuros Tusks parādīts cietumnieka drēbēs.
"Es esmu ļoti kritiski noskaņots pret to, kas pašlaik notiek mūsu valstī, tomēr viss ir tautas rokās," Tusks sacīja reportieriem pēc ierašanās Polijas galvaspilsētā.
Izmeklēšanas centrā ir ģenerāļi Janušs Noseks un Pjotrs Pitels, kas tiek turēti aizdomās par "savu pilnvaru pārsniegšanu, sadarbojoties ar ārvalsts dienestiem" bez atļaujas.
Polijas prokuratūra otrdien paziņoja, ka saņēmusi informāciju no Polijas militārās pretizlūkošanas (SKW) par darbībām saistībā ar prezidenta Leha Kačiņska traģiskā avioreisa organizēšanu.
Gan prokuratūra, gan SKW vadītājs Pjotrs Bončeks atteicās atklāt, par kādu informāciju ir runa, norādot, ka tā ir slepena. Taču Bončeks intervijā Polijas Radio atklāja, ka pirms Smoļenskas aviokatastrofas sadarbība starp FDD un SKW bijusi oficiālas dabas, bet vēlāk noslēgta vienošanās.
Daži Polijas mediji iepriekš ziņoja, ka vienošanās mērķis bijusi sadarbība saistībā ar Polijas karavīru atvilkšanu no NATO operācijām Afganistānā, bet citi – ka tā ļāvusi FDD aģentiem netraucēti apmeklēt Polijas militārās pretizlūkošanas SKW štābu.
Saskaņā ar Bončeka teikto bijušais aizsardzības ministrs Bogdans Klihs iepriekš sacījis, ka neko nav zinājis par vienošanos FDD un SKW starpā.
"Tas ir ļoti interesants paziņojums, jo saskaņā ar noteikumiem [šādu vienošanos] iespējams noslēgt tikai pēc tam, kad to izvērtējis aizsardzības ministrs," norādīja Bončeks. "Ja sadarbību akceptēja Tusks, un Klihs par to nezināja, tas liek uzdot jautājumu, kādēļ viņš tika apiets," sacīja Bončeks.
Tuska atbalstītāji uzskata, ka viņa nopratināšana ir daļa no plašāka Polijas valdības mēģinājuma diskreditēt Tusku un, iespējams, galu galā ieslodzīt viņu. Tā kā Polijā daudzi turpina atbalstīt Tusku, viņš var izrādīties nopietns sāncensis valdošajai partijai parlamenta vēlēšanās 2019.gadā un prezidenta vēlēšanās 2020.gadā.
Polijas aizsardzības ministrs Antonijs Macerevičs pagājušajā mēnesī pauda viedokli, ka Tusku būtu jāsauc pie atbildības arī par "nelikumīgo vienošanos" par Polijas prezidenta lidmašīnas remontu pirms Smoļenskas aviokatastrofas.
Nedēļas izdevums Gazeta Polska ziņoja, ka Polijas armijas pretizlūkošanas dienests informējis prokuratūru par aizdomām, ka pastrādāts noziegums iepirkuma procedūrā par prezidenta lidmašīnas Tupolev remontu.
Macerevičs Gazeta Polska sacīja, ka Tusks ir parakstījis nelegālu līgumu ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Līgums bijis Polijai neizdevīgs, tādēļ Tuskam būtu jāstājas tiesas priekšā.
Smoļenskas aviokatastrofa notika 2010.gada 10.aprīlī. Avārijā gāja bojā visi 96 lidmašīnā esošie cilvēki, arī Polijas prezidents Lehs Kačiņskis un daudzas citas augsta ranga Polijas amatpersonas.
Polijas labējā spārna politiķi uzskata, ka aviokatastrofa nebija negadījums, neraugoties uz to, ka Polijas un Krievijas izmeklētāji atzinuši, ka tā notika pilota kļūdas, slikto laika apstākļu un sliktās gaisa satiksmes kontroles rezultātā.
Konservatīvā partija Likums un taisnīgums (PiS), kas nāca pie varas Polijā 2015.gada beigās, no jauna atvērusi aviokatastrofas izmeklēšanu.