Lai gan formāli tiek uzskatīts, ka asociācijas līgums parasti ir solis ceļā uz valsts iestāšanos ES, eksperti un politiķi norāda, ka Ukrainai tas nav tuvākās nākotnes jautājums. Valstij tiek pārmesta reformu novilcināšana, joprojām turpinās karadarbība Austrumukrainā teritorijās, ko kontrolē Krievijas atbalstītie separātisti.
Tomēr Ukrainas iedzīvotāji taustāmu labumu no ciešākām saiknēm ar ES jau ieguvuši. Ne tikai atvērtākas tirdzniecības un dažādu atbalsta programmu dēļ, bet arī bezvīzu režīma dēļ.
Ukrainas prezidents Petro Porošenko, kurš trešdien un ceturtdien Kijevā uzņem Eiropadomes prezidentu Donaldu Tusku un Eiropas Komisijas prezidentu Žanu Klodu Junkeru, saka, ka Ukrainas nākotne ir saistīta ar Rietumiem, nevis kādreizējo padomju laika noteicēju Krieviju, raksta Euractiv.com. Viņš vēlas nākotnē panākt valsts pievienošanos ES un NATO līdzīgi citām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas kādreiz atradušās PSRS sastāvā vai bijušas tās satelīti.
Šī Ukrainas līderu skaidri deklarētā izvēle jau sākotnēji izraisījusi Kremļa dusmas un pārmetumus par Rietumu iejaukšanos Maskavas tradicionālajā ietekmes sfērā. Par apdraudējumu savai drošībai Maskava nodēvējusi arī Ukrainas vēlmi ciešāk integrēties NATO. Šo pirmdien Porošenko uzņēma Kijevā arī NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, paziņojot, ka Ukraina aktīvi strādās pie rīcības plāna dalības NATO sasniegšanai nākotnē. Demokrātisko iniciatīvu fonda rīkotā aptauja liecina, ka 69% Ukrainas iedzīvotāju tagad vēlas pievienošanos NATO, salīdzinot ar 28% 2012. gadā, kad Ukrainas prezidents bija Janukovičs.
Visu rakstu lasiet laikraksta Diena ceturtdienas, 13.jūlija, numurā!