"Ja Rumānija un Bulgārija uzstās, ka balsojumam jānotiek [šajā sanāksmē], tās cietīs neveiksmi, jo Vācija izmantos veto tiesības," intervijā žurnālam Spiegel skaidroja ministrs. Vācija arī negrasās piekrist šo valstu uzņemšanai Šengenas zonā tikai atsevišķās jomās, piemēram, gaisa transporta vai ostu jautājumos, piebilda Frīdrihs. ES tieslietu un iekšlietu ministru sēde paredzēta ceturtdien.
Lai kādu valsti varētu uzņemt Šengenas zonā, ir nepieciešams vienbalsīgs dalībvalstu atbalsts, bet iepriekš pret Bulgārijas un Rumānijas uzņemšanu kategoriski iebilda Nīderlande. Lai gan pagājušā gada ziņojumā Brisele atzina Rumānijas un Bulgārijas panākumus ceļā uz Šengenas zonu, Frīdrihs pauda pārliecību, ka abām valstīm būtu "daudz izlēmīgāk" jāapkaro korupcija.
"Šengenas zonas paplašināšanu mūsu pilsoņi atbalsta tikai tad, ja ir izpildītas pamatprasības. Šajā gadījumā tas nav noticis," Berlīnes nostāju skaidroja Frīdrihs. Viņš arī aicināja noteikt bargākas sankcijas pret tiem, kas mēģinātu izkrāpt līdzekļus no Vācijas sociālo pabalstu sistēmas, savtīgi izmantojot Šengenas zonas priekšrocības.
Rumānijas premjerministrs Viktors Ponta sestdien atzina, ka dalība Šengenas zonā vairs nebūs Rumānijas valdības prioritāte, ja šis jautājums šīs nedēļas ministru sanāksmē tiktu kārtējo reizi noraidīts. "Valdība darījusi visu iespējamo, lai lēmums būtu pozitīvs (..), un es uz to joprojām ceru," ziņu aģentūra Mediafax atzina Ponta.