Maskava iejaucās arī nesenajās vēlēšanās Moldovā, Gruzijā un Rumānijā, un Berlīnes iestādes bažījas, ka arī Vācijas parlamenta vēlēšanas, kas gaidāmas 23.februārī, kļūs par mērķi prokrieviskai propagandai.
Mediji Vācijā identificējuši ar Kremli saistītus centienus atbalstīt labējo eiroskeptiķu partiju "Alternatīva Vācijai" (AfD) un prokrievisko kreiso ekstrēmistu partiju "Zāras Vāgneknehtas savienība" (BSW).
Vācijas Iekšlietu ministrija ir izveidojusi darba grupu, lai veiktu nepieciešamos aizsardzības pasākumus pret dezinformāciju, sabotāžu, spiegošanu un kiberuzbrukumiem priekšvēlēšanu laikā un vēlēšanu periodā.
"Mērķtiecīgi meli un nomelnošana ir daļa no [Krievijas diktatora Vladimira] Putina propagandas aparāta instrumentu klāsta," laikrakstam "Sueddeutsche Zeitung" norādīja iekšlietu ministre Nensija Fēzere.
Kamēr Vācija un tās NATO sabiedrotie stingri atbalsta Ukrainu tās cīņā pret Krievijas iebrukumu, Vācijas Federālā izlūkošanas dienesta (BND) prezidents Bruno Kāls brīdinājis, ka "neatkarīgi no tā, vai mums tas patīk vai nē, mēs esam tiešā konfrontācijā ar Maskavu".
Oktobrī Kāls izteicās, ka līdz šim Vācijā, "par laimi, nav notikušas nekādas manipulācijas ar pašu balsošanas procedūru, piemēram, mēģinājumi ietekmēt balsu skaitīšanu". Viņš piebilda, ka Vācijā būtu grūti ko tādu izdarīt. Tomēr Kāls norādīja, ka Maskava kļuvusi prasmīga sabiedrību šķeļošu jautājumu apzināšanā un pēc tam to uzkurināšanā, kā piemērus minot Covid-19 pandēmiju, klimata pārmaiņas un Vācijas ekonomiskās problēmas.
Neminot konkrētus vārdus, Kāls norādīja, ka šādā veidā tiek stiprinātas galējības un redzams, ka gan kreiso, gan labējo vidū dažkārt tiek naivi atkārtota Maskavas propaganda.
Vairāki Vācijas mediji, tai skaitā "Sueddeutsche Zeitung" un raidorganizācijas NDR un WDR, šogad veica kopīgu izmeklēšanu, kurā tika secināts, ka Krievijas valsts finansēta kompānija "Social Design Agency" (SDA) tiešsaistē, tai skaitā tādos sociālajos tīklos kā "Facebook", "Instagram", "X" un "Telegram", aktīvi izplatīta mēmes un naratīvus ar mērķi popularizēt AfD un mazināt atbalstu Ukrainai. Šī kampaņa tika kontrolēta tieši no Kremļa.
Viens no darbības virzieniem bija izplatīt naratīvu, ka Vācijas atbalsts Ukrainai ir vainojams "dziļākajā ekonomiskajā un sociālajā krīzē jaunāko laiku vēsturē".
"Sueddeutsche Zeitung" citē Vācijas Konstitūcijas aizsardzības biroja (BfV) prezidenta Tomasa Haldenvanga sacīto, ka BfV cītīgi strādā, lai "identificētu destruktīvos dalībniekus un neļautu tiem destabilizēt mūsu demokrātiju".
SDA tiek turēta aizdomās arī par līdzdalību tā dēvētajā "Doppelgaenger" kampaņā, kurā tiek izplatīti viltus raksti, kas atdarina lielāko Vācijas ziņu dienestu stilu un izkārtojumu, bet tajos tiek izplatīti prokrieviski uzskati.
Vācijā ir izplatījušies arī apgalvojumi, kuru mērķis ir mazināt uzticību pašam balsošanas procesam. Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanu laikā jūnijā AFP pārbaudīja plaši izplatījušos apgalvojumu, ka neliels caurums vēlēšanu biļetenu stūros padara tos nederīgus. Patiesībā caurums izveidots, lai neredzīgajiem cilvēkiem palīdzētu balsot, izmantojot īpašu trafaretu.
Daudzi aizdomīgi ieraksti sociālajos tīklos bija veltīti debatēm par klimata pārmaiņām un vērsti pret Vācijas Zaļo partiju, kas ir arī AfD politiskais pretinieks. Lai gan liela daļa dezinformācijas par šo tematu ir pašmāju izcelsmes, bezpeļņas grupa "Klimata cīņa pret dezinformāciju" paziņoja, ka oficiālie Krievijas mediju konti, tostarp tie, kas publicēti vācu valodā, cenšas pastiprināt spriedzi.
Vadošie zaļo politiķi tikuši nomelnoti ar apmelojošiem rakstiem un mākslīgā intelekta manipulētiem videomateriāliem, nepatiesi apsūdzot viņus skandālos un noziegumos. Vācu ziņu vietne "t-online" vēsta, ka šie apgalvojumi izplatīti, izmantojot dažādus "YouTube" videoklipus, sponsorētus rakstus ārvalstu medijos un neīstās vācu ziņu vietnēs. Saites no šiem dezinformācijas portāliem pēc tam izplatīja prokremliski konti platformā "X", izmantojot "informācijas atmazgāšanas" procesu, ko Vācijas mediji raksturojuši kā Aukstā kara laika VDK prakses mūsdienu versiju.
Zaļo likumdevējs un drošības eksperts Konstantīns fon Nocs pagājušajā nedēļā brīdināja, ka mākslīgā intelekta radītas dezinformācijas izmantošana jau sen ir nopietna drošības politikas problēma.