Merkele arī uzsvēra, ka Berlīnei ir tiesības kritizēt Ankaru par preses brīvības ierobežošanu Turcijā.
Lēmumu par divu mītiņu atcelšanu "pieņēma pašvaldības, un kā principa jautājumu mēs Vācijā ievērojam vārda brīvību", viņa paziņoja.
"Es arī domāju, ka mums ir tiesības kritizēt jebkādu preses brīvības ierobežošanu," piebilda kanclere.
Jau ziņots, ka Vācijas pilsētas Gagenavas dome ceturtdien atcēla mītiņu ar Turcijas tieslietu ministra Bekira Bozdā piedalīšanos.
Bozdā pēc tam atcēla plānoto braucienu uz Vāciju un tikšanos ar Vācijas tieslietu ministru Heiko Māsu, un Turcijas valdība izsauca Vācijas vēstnieku, lai izteiktu protestu.
Gagenavas dome savu lēmumus skaidroja ar drošības apsvērumiem un apstākli, ka mītiņa organizētājiem Eiropas Turku demokrātu savienībai (UETD) izīrētā zāle nav pietiekami liela, lai uzņemtu plaši izreklamētā pasākuma apmeklētājus.
Arī Ķelnes pilsētas varasiestādes ceturtdien paziņoja, ka neļaus UETD svētdien izmantot pašvaldības telpas, kurās tika plānota tikšanās ar Turcijas ekonomikas ministru Nihatu Zeibekci. Pašvaldība lēmumu skaidroja ar nespēju garantēt drošību pasākuma laikā.
Lēmums atcelt mītiņus piektdien saņēmis Turcijas ārlietu ministra Mevlita Čavušolu nosodījumu.
Ministrs pauda pārliecību, ka Vācijā pastāv "dziļā valsts", kas nevēlas spēcīgu Turciju un atbalsta "nē" balsojumu 16.aprīlī gaidāmajā referendumā par prezidenta Redžepa Tajipa Erdoana pilnvaru palielināšanu.
Vācijas Ārlietu ministrijas preses sekretārs Martins Šēfers uzsvēra, ka "tas ir lēmums, ko federālā valdība pilnīgi nekādā veidā nav ietekmējusi, (..) jo tas ir vietējā vai federālās zemes jurisdikcijā, ko mēs nekādā veidā neietekmējam".
Vācijas un Turcijas attiecības pēdējā laikā atkal ir saasinājušās. Pēdējais gadījums, kas izraisījis spriedzi ir vācu laikraksta Die Welt žurnālista Deniza Jidžela aizturēšana Turcijā aizdomās par teroristu propagandas izplatīšanu.
Jidžels viņam izvirzītās apsūdzības noliedz.
Saistībā ar šo lietu uz Vācijas Ārlietu ministriju šonedēļ tika uzaicināts Turcijas vēstnieks un Vācijā notikušas demonstrācijas, kurās pieprasīta Jidžela atbrīvošana.
No aptuveni trīs miljoniem turku, kuri dzīvo Vācijā, aptuveni pusei ir tiesības piedalīties 16.aprīlī gaidāmajā referendumā.
Erdogans un viņa atbalstītāji skaidro, ka Turcijai esot vajadzīga ar izpildvaru apveltītas prezidentūras stingra vadība, lai nepieļautu atgriešanos pie pagātnes trauslajām koalīcijas valdībām. Oponenti savukārt brīdina, ka reforma var novest pie autoritārisma.
Grozījumi paredz likvidēt premjerministra posteni, bet prezidentam piešķirt pilnvaras iecelt amatos ministrus un tos atlaist. Paredzēts arī parlamenta vēlēšanas rīkot reizi piecos gados, nevis četros, kā tas ir tagad.
Erdogans atrodas pie varas Turcijā kopš 2003.gada, sākumā kā premjerministrs, bet kopš 2014.gada kā prezidents.
Ja likumprojekts stāsies spēkā, Erdoganam būs iespēja palikt pie varas līdz 2034.gadam, ja viņš uzvarēs vēlēšanās.
TrollisJT