Vācijas migrācijas birojs pavēstīja, ka 2016.gadā saņēmis 745000 lūgumu piešķirt patvērumu no cilvēkiem, kas ieradušies pērn vai aizpērn.
No tiem 36% esot bijuši sīrieši, 17% - afgāņi, bet 13% - irākieši, informēja birojs.
Vācijas kanclere Angela Merkele, kurai septembrī gaidāma cīņa parlamenta vēlēšanās, saskārusies ar asu kritiku par masveida nelegālo imigrāciju, un viņas vadītā valdība ir spērusi soļus, lai mazinātu šīs plūsmas.
Patvēruma meklētāju skaita mazināšanās "parāda, ka Vācijas valdības un Eiropas Savienības (ES) veiktie pasākumi strādā", preses konferencē uzsvēra de Mezjērs.
"Mēs migrantu situācijā esam spējuši iesviest kārtību," viņš piebilda.
Nelegālās imigrācijas plūsmas Eiropā krasi saruka pēc tam, kad vairākas tā sauktā Balkānu migrācijas ceļa valstis slēdza savas robežas. ES arī noslēdza vienošanos ar Turciju par nelegālās imigrācijas apkarošanu.
Vācija arī pasludinājusi vairākas Rietumbalkānu valstis par "drošām valstīm", apgrūtinot to pilsoņiem iespēju Vācijā iegūt bēgļa statusu.
Berlīne vēlas līdzīgu statusu noteikt arī Alžīrijai, Marokai un Tunisijai, kā arī izdarīt spiedienu uz Ziemeļāfrikas valstīm, iespējams, atņemot tām palīdzību, ja tās kavēsies uzņemt atpakaļ savus pilsoņus, kuru patvēruma pieprasījumi ir noraidīti.