Vācijā rosina vācu valodu nostiprināt konstitūcijā

" Šis lēmums izraisījis kritikas vētru no opozīcijā esošās Zaļās partijas un imigrantu kopienām, kas to uzskata par klaji populistisku gājienu, lai uzlabotu CDU izredzes nākamgad gaidāmajās parlamenta vēlēšanās. Pret šo iniciatīvu ir arī vairāki prominenti partijas locekļi, arī šīs partijas priekšsēdētāja Vācijas kanclere Angela Merkele. Viņa televīzijas kanālam RTL pēc lēmuma apstiprināšanas kongresā stingri norādīja, ka bijusi pret. Arī Ziemeļreinas-Vestfālenes integrācijas ministrs Armīns Lašets (CDU) televīzijā WDR distancējās no šā soļa. "Protams, ka Vācijas valoda ir vācu," viņš atzina, taču tas neesot jāraksta konstitūcijā. Netiek apšaubīts, ka bez vācu valodas zināšanām cilvēkiem Vācijā nav nekādu izredžu un tās ir izšķiroši svarīgas veiksmīgas integrācijas politikas veidošanai, taču šāda rakstura izmaiņas konstitūcijā varot vienīgi izraisīt iebraucēju dusmas un neizpratni. CDU koalīcijas biedru sociāldemokrātu partijas pārstāvis Sebastiāns Egatijs Spiegel online pauž uzskatu, ka šis gājiens esot "pilnīgi lieks". Daudz svarīgāk par vācu valodas nostiprināšanu konstitūcijā ir uzlabot tās pasniegšanas kvalitāti skolās, laikrakstam Hamburger Abendblatt norāda arī labējās FDP partijas vadītājs Gvido Vestervelle. Viņš pievienojas viedoklim, ka CDU tikai spēlējas ar cilvēku aizspriedumiem tā vietā, lai risinātu reālas problēmas izglītības sistēmā un integrācijas jautājumos. G.Vestervelles partijas biedrs, FDP ģenerālsekretārs Dirks Nībels laikrakstam Frankfurter Rundschau pauž uzskatu, ka Vācijas iedzīvotajiem daudz lielāks labums būtu no tūlītējiem atvieglojumiem nodokļu politikā, nevis nevajadzīgiem grozījumiem konstitūcijā. Taču Vācijas Kultūras padome priekšlikumu vērtē kā interesantu soli, jo šī esot pirmā reize, kad kultūrpolitisks mērķis atzīts par pietiekami svarīgu, lai tiktu ierakstīts konstitūcijā.