"Mēs ar lielu satraukumu sekojam līdzi tam, ka prokrieviskie separātisti plāno rīkot paši savas vietējo varas orgānu vēlēšanas. Tas būtu nopietns Minskas līgumu pārkāpums," viņš uzsvēra.
Viens no Minskas līgumu centrālajiem punktiem ir vēlēšanu sarīkošana, balstoties Ukrainas likumdošanā, norādīja Zeiberts.
"Atsevišķu vēlēšanu rīkošana bez to modalitātes apspriešanas Trīspusējā grupā pretēji Ukrainas likumdošanai un EDSO standartiem ir nopietns Minskas līgumu pārkāpums. Un tās nedrīkst notikt," uzsvēra valdības preses sekretārs.
Vācijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Savsana Čebli norādīja, ka Berlīne kaujinieku plānus rīkot savas vēlēšanas uzskata par atklātiem draudiem "Minskai".
"Mēs sagaidām no Maskavas, ka tā izmantos savu ietekmi uz separātistiem un pārliecinās viņus atcelt šīs vēlēšanas," viņa sacīja.
Čebli arī pauda satraukumu par to, ka sanāksmē Minskā tās dalībnieki nav noslēguši galīgo vienošanos par tanku un līdz 100 milimetru artilērijas atvilkšanu - vienošanos, kas tika panākta 12.septembrī Normandijas četrinieka ministru sanāksmē.
Šodien tiek plānota kārtējā drošības apakšgrupas tikšanās, un Berlīnē cer, ka šoreiz progress tiks panākts, un atvilkšana sāksies iespējami ātrāk.
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš pagājušā gada aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Sodot Krieviju par Krimas aneksiju un Austrumukrainas destabilizāciju, Eiropas Savienība, ASV un citas rietumvalstis noteikušas sankcijas daudzām Krievijas augstākajām amatpersonām, Kremļa tuvākā loka cilvēkiem, kā arī Krievijas ekonomikas finanšu, aizsardzības un enerģētikas nozarēm.