Tas ir ievērojami mazāk nekā Polijas mediju minējumi, ka Vācija varētu atriezt Polijā līdz 40 000 nelegālo imigrantu.
Migranti tik nosūtīti uz Poliju no no janvāra līdz septembra beigām saskaņā ar līgumiem par migrantu atgriešanu un Eiropas Savienības (ES) tā dēvētajiem Dublinas noteikumiem, liecina Polijas robežsardzes publiskotie dati. Savukārt saskaņā ar Vācijas valdības datiem atpakaļ uz Poliju nosūtīti 1922 nelegāli imigranti.
Pagājušajā gadā, kad patvēruma pieteikumu skaits Vācijā sasniedza septiņu gadu maksimumu, Berlīne saskaņā ar Dublinas noteikumiem citām ES dalībvalstīm iesniedza 74 622 prasības uzņemt atpakaļ nelegālos imigrantus. No tiem 55 728 tika pieņemti.
Polijas robežsardze "sistemātiski sadarbojas ar Vācijas policiju, veicot kopīgas patruļas, uzturot kopīgus posteņus un apmainoties ar informāciju caur Polijas-Vācijas Robežas, policijas un muitas sadarbības centru, norādīja Polijas robežsardzes preses pārstāvis.
Atsaucoties uz Vācijas policijas datiem, laikraksts "Die Welt" iepriekš ziņoja, ka no 2023.gada oktobra līdz 2024.gada augusta beigām Brandenburgas pierobežā ar Poliju veikto pārbaužu laikā konstatēti vairāk nekā 10 000 neatļautu ieceļošanas gadījumu un 5100 cilvēki uz robežas tika atgriezti atpakaļ. Jautāts par šiem datiem, Polijas robežsardzes preses pārstāvis sacīja, ka Polijas robežsardze neveic robežkontroli uz Šengenas zonas iekšējām robežām, tai skaitā uz Polijas un Vācijas robežas.
Kopš Vācijas valdība ir ieviesusi kontroli uz robežas ar Poliju, mediji ziņojuši par gadījumiem, kad Vācijas policija aizvedusi nelegālos imigrantus uz Poliju un atstājusi tos kaimiņvalsts pusē.
Ziņu vietne "Interia", atsaucoties uz avotiem Polijas Ārlietu ministrijā, 17 oktobrī ziņoja, ka Vācija varētu nosūtīt līdz pat 40 000 migrantu atpakaļ uz Poliju. Ministrijas preses pārstāvis sacīja, ka tās ir tikai spekulācijas par to, kas varētu notikt, ja Berlīne izmantotu visus pieejamos mehānismus. Tomēr "neviens mehānisms vēl nekad nav izmantots pilnībā," viņš piebilda.
Pagājušajā mēnesī Vācija ieviesa robežkontroli ar visām savām kaimiņvalstīm, izpelnoties Polijas premjerministra Donalda Tuska kritiku, kurš to nodēvēja par "Šengenas zonas de facto apturēšanu".
Berlīne veikusi skaidras izmaiņas savā migrācijas politikā, ko cita starpā ietekmējusi arī iekšpolitiskā situācija, "kur tie, kas kritizē [Vācijas valdības] migrācijas politiku, gūst arvien lielāku popularitāti," norādīja Polijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis. "Arī mums ir sava politika, un, kā redzams, šī politika ir arī stingra politika gan robežu aizsardzības jautājumos, gan dažkārt attiecībās ar kaimiņvalstīm," viņš uzsvēra.
Polijas valdība pagājušajā nedēļā pieņēma jaunu migrācijas stratēģiju, kas sašķēla valdošo koalīciju, jo tā paredz uz laiku apturēt patvēruma tiesības migrantiem, kas nelikumīgi šķērso robežu ar Baltkrieviju.