Vācijā vienojas par jaunu imigrācijas likumu

Vācijā ir milzīgs kvalificētu darbaroku trūkums, tāpēc uzņēmēji vēlas ievest darbiniekus no ārvalstīm. Taču kopš 2015. gada, kad valstī ieradās aptuveni miljons migrantu un patvēruma meklētāju, Vācijas sabiedrībā ir pieaugusi neiecietība pret iebraucējiem. To izmantoja galēji labējā partija Alternatīva Vācijai, kas pēc pērn notikušajām Bundestāga vēlēšanām kļuva par trešo visvairāk pārstāvēto spēku parlamentā, bet septembrī bija otra populārākā partija aiz Merkeles vadītās Kristīgo demokrātu savienības. 

Drūma aina nākotnē

Vācu uzņēmumi jau ilgstoši sūdzas, ka valstī spēkā esošās likumu normas apgrūtina iespēju pieņemt izglītotus darbiniekus no valstīm ārpus Eiropas Savienības (ES). Kā piemēri izskan citās valstīs izdotu kvalifikācijas dokumentu neatzīšana un darba vīzu iegūšana, kas varot aizņemt vairāk nekā pusgadu. Arī Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija ir pārmetusi Vācijai pārmērīgus birokrātiskos šķēršļus, kas kavē viesstrādnieku noalgošanu. 

Vācijas pēckara paaudze pamazām aiziet no darba tirgus, bet pēdējās desmitgadēs piedzīvotās zemās dzimstības dēļ nepietiek jauno cilvēku, kas stātos viņu vietā, tāpēc valstij trūkst darbaroku. 

Federālais Nodarbinātības pētījumu institūts ir aprēķinājis, ka Vācijai ik gadu būtu nepieciešami vismaz 400 tūkstoši jaunu strādnieku, lai valsts saglabātu konkurētspēju, raksta Bloomberg. Kvalificēta darbaspēka trūkums neļaus uzņēmumiem saražot tik daudz produkcijas, cik tie teorētiski varētu, tāpēc Vācijas ekonomika neiegūs 30 miljardus eiro gadā, apgalvo Ķelnes Ekonomisko pētījumu institūts. 

Domnīca Prognos pirms gada publicēja pētījumu, kas pārredzamā nākotnē iezīmē drūmu ainu Vācijas darba tirgū. 2030. gadā valstij būšot aptuveni trīs miljonu kvalificētu darbinieku iztrūkums, bet 2040. gadā tas pieaugšot līdz 3,3 miljoniem. 

Viens no risinājumiem darbaroku trūkumam ir patvēruma meklētāju iesaistīšana darba tirgū. Vācijas Nodarbinātības aģentūra augustā ziņoja, ka maijā  bija nodarbināti 306 tūkstoši patvēruma meklētāju no tādām militāro konfliktu plosītām valstīm kā Sīrija, Irāka un Afganistāna. Taču šis process ir ļoti lēns, jo ir nepieciešami vismaz pieci gadi, lai mazizglītots sīrietis vai irākietis iemācītos vācu valodu un apgūtu arodu.