Vācijai būtu grūti iztikt bez Krievijas piegādātās gāzes

Vācijas ekonomikas ministrs Mihaēls Gloss uzskata, ka Krievijas un Ukrainas strīdiem jāpieliek punkts. "Krievija riskē zaudēt uzticama piegādātāja reputāciju, savukārt Ukraina riskē ar drošas tranzītvalsts reputāciju," uzsvēra M.Gloss. Eiropa vēlas stabilitāti Krievija un Vācija gatavo alternatīvu risinājumu, kas ļautu izvairīties no gāzes transportēšanas caur Ukrainu. Baltijas jūrā paredzēts uzbūvēt Nord Stream cauruļvadu, pa kuru Vācija ik gadus varētu saņemt 55 miljardus kubikmetru Krievijas gāzes. "Svarīgi, lai Krievija turpina piegādāt gāzi Vācijai," vēsta Bavārijas stikla ražošanas uzņēmuma Wiegand–Glas direktors Olivers Vīgands. "Mūsu uzņēmums ir ieinteresēts Nord Stream projekta īstenošanā, jo tas ievērojami palielinātu piegādes drošību," uzskata O.Vīgands. Taču šis projekts saskāries ar būtiskiem šķēršļiem, jo Baltijas jūras valstis pieprasa izvērtēt cauruļvada ietekmi uz vidi un dažas ES dalībvalstis raizējas, ka Krievija varētu tās izslēgt no gāzes piegādes tīkla. A.T.Kearney pētījums liecina, ka Eiropas pieprasījums pēc importa gāzes 2020.gadā palielināsies līdz 510 miljardiem kubikmetru, kas būs divreiz vairāk nekā 2005.gadā. "Nord Stream ir nepieciešams, pretējā gadījumā mums jāmaina visa energoresursu piegādes sistēma, ko līdz 2020.gadam nav iespējams izdarīt," uzskata A.T.Kearney analītiķis Florians Haslauers. Vācijas un Krievijas uzņēmumu vadītāji nenoliedz, ka gāzes piegādes jomā ir vērojama savstarpēja atkarība. "Stabilas piegādes gāzes nozarē ir ļoti svarīgas. Ja Krievija pārtrauktu piegādi, cenas ievērojami palielinātos," uzskata Vācijas vara pārstrādes uzņēmuma Norddeutcshe Affinerie vadītājs Bernds Drēvens.Savstarpēja atkarība Savstarpējā atkarība starp austrumu piegādātājiem un rietumu patērētājiem ir labi redzama arī Krievijas pusē, piemēram, Sibīrijas pilsētā Novijurengojā, kas uzbūvēta pie lielākajām Krievijas gāzes atradnēm. Gāze nodrošina labas algas un pensijas, vilinot cilvēkus uz pilsētu, kur gaisa temperatūra dažkārt nokrītas līdz –50 grādiem. Novijurengojā vidējā alga ir 51 — 54 tūkstoši rubļu (900—950 latu), kas ir trīsreiz vairāk nekā vidēji Krievijā. "Maniem bērniem ir nodrošināta daudz labāka dzīve, nekā savulaik bija man. Es vēlos šeit palikt, kamēr viņi izaugs," stāsta 36 gadus vecais inženieris Oļegs Nikolajevs. Krievijai, kas aptuveni 30% savas gāzes nosūta uz Eiropu, nav citas izvēles, kā vien eksportēt izejvielas uz rietumiem, lai pelnītu vērtīgos eiro. "Eiropa ir lielākais Krievijas naftas un gāzes pircējs. Lai gan Krievija runā par Āziju un citiem alternatīviem pircējiem, tai neizdosies aizvietot Eiropu. Piemēram, Ķīna vairāk paļaujas uz atomenerģiju, oglēm un atjaunojamiem dabas resursiem; gāze ir tikai ceturtajā vietā," secina F.Haslauers.