Maijā šie ierobežojumi tika atcelti, un skaitļi liecinot, ka nekādi plašie iebraucēju viļņi nesekošot. Lai gan maijā bijis iebraucēju skaita pieaugums līdz 10 324, jo uz Vāciju devušies imigranti galvenokārt no Polijas, Lietuvas, Slovēnijas, jūnijā Austrumeiropas imigrantu skaits nokritis līdz 7342. Līdz ierobežojumu atcelšanai katru mēnesi Vācijā ieradās 4500-6500 imigrantu no Austrumeiropas.
Nodarbinātības pētniecības institūta migrācijas eksperts Herberts Brikers uzskata, ka ar ierobežojumiem Vācija palaida garām iespēju iegūt trūkstošos inženierus, tehniķus un citus kvalificētus darbiniekus. Vācija turklāt neesot tik iekārojama daudziem cilvēkiem no Austrumeiropas kā Lielbritānija vai Īrija, jo angļu valoda tiek uzskatīta par vieglāk apgūstamu.
Visticamāk, šogad no Austrumeiropas darbā uz Vāciju dosies 60-70 tūkstoši cilvēku, lai gan bija prognozēts, ka to būs vairāki simti tūkstošu. Savukārt uz valstīm, kas pirms Vācijas atcēla darba tirgus ierobežojumus, kopā devušies jau ap 200 tūkstošiem austrumeiropiešu.
Pašlaik Vācija aktīvi meklē augsti kvalificētus darbiniekus Spānijā, Grieķijā un Portugālē, kur ekonomikas lejupslīdes dēļ samazinājies darba tirgus. Taču arī tur nākas saskarties ar vācu valodas prasmes problēmu.