Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Vācijas kanclerei gaidāms būtisks pārbaudījums Lejassaksijā

Augstākās popularitātes virsotnes sasniegušajai Vācijas kanclerei Angelai Merkelei pirmais lielais pārbaudījums pirms šogad paredzētajām federālajām vēlēšanām būs svētdien notiekošās reģionālās vēlēšanas valsts otrajā lielākajā zemē Lejassaksijā. Tur, tāpat kā nacionālajā līmenī, pie varas atrodas A. Merkeles vadītās konservatīvās Kristīgo demokrātu savienības (CDU) un liberālās partijas Brīvie demokrāti (FDP) koalīcija.

Aptaujas liecina, ka vēlēšanās Lejassaksijā ar solīdu pārsvaru uzvarēs CDU, kuras lokomotīve ir ārkārtīgi populārais federālās zemes premjerministrs Deivids Makalisters, tomēr tai draud varas zaudēšana, jo vēlētāju atbalsts FDP ir tik zems, ka tā varētu netikt reģionālajā parlamentā. Bet varu var pārņemt lielākā opozīcijas partija Sociāldemokrāti (SPD) un Zaļā partija. Šāds scenārijs nedaudz, bet apdraud A. Merkeles cerības uz trešo valdīšanas termiņu pēc septembrī plānotajām bundestāga vēlēšanām.

Atkarīgi no FDP

Pagājušajā gadā CDU un tās uzticamais koalīcijas partneris FDP piedzīvoja sakāvi divās stratēģiski nozīmīgās federālajās zemēs - biezi apdzīvotajās un industriāli attīstītajās Bādenē-Virtembergā un Ziemeļreinā-Vestfālenē, kur varu pārņēma sociāldemokrāti. Neveiksme Lejassaksijā būtu liels trieciens CDU.

Ja vēlēšanu iznākumu noteiktu tikai balsojums par personālijām, tad CDU uzvara Lejassaksijā būtu neapšaubāma. Šomēnes veiktā aptaujā 64% respondentu priekšroku deva federālās zemes premjeram D. Makalisteram, bet par viņa konkurentu no SPD - Lejassaksijas galvaspilsētas Hannoveres mēru Stefanu Veilu - balsotu 33%, vēsta Reuters.

D. Makalisters, kurš ir uzaudzis britu militārpersonas un vācu skolotājas ģimenē Rietumberlīnē, Lejassaksijas premjera amatā nokļuva 2010. gadā pēc tam, kad viņa priekšteci Kristiānu Vulfu ievēlēja Vācijas prezidenta amatā. Daudzi analītiķi harismātiskajā D. Makalisterā ir saskatījuši A. Merkeles pēcteci CDU vadībā un, iespējams, arī kanclera krēslā.

Priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš varēja lepoties ar padarīto, jo Lejassaksijas ekonomika piedzīvo izaugsmi, bezdarbs ir 6,6%, kas ir zem valstī vidējā (6,7%), un pēdējos gados viņa valdībai ir izdevies sakārtot federālās zemes finanšu stāvokli.

Tomēr D. Makalistera un CDU klupšanas akmens ir koalīcijas partnere FDP, par kuru, kā liecina pēdējās aptaujas, gatavi balsot tikai četri procenti lejassaksiešu. Liberāļiem nepieciešams iegūt vismaz piecus procentus balsu, lai iegūtu deputātu vietas parlamentā. «Pašlaik galvenais jautājums nav par to, vai FPD paliks valdībā, bet - vai tā vispār iegūs mandātus parlamentā,» uzskata politikas zinātnieks Stefans Kleha no Getingenes Universitātes Lejassaksijā.

Vairāki CDU kandidāti, baidoties par koalīcijas partneru iespējamo neiekļūšanu parlamentā, publiski ir aicinājuši savus atbalstītājus nodot balsis par FPD. D. Makalisters no šādas rīcības ir atturējies. Viņš pagājušajā nedēļā uzsvēra, ka aptuveni 40% balsstiesīgo nav izlēmuši, par ko balsot, un pauda pārliecību, ka Brīvie demokrāti pārvarēs piecu procentu barjeru.

Iespēja sociāldemokrātiem

Pēdējās aptaujas rāda, ka svētdien par CDU varētu nobalsot 40%, par SPD - 33%, bet par zaļajiem - 13% vēlētāju, raksta Der Spiegel. Ja FDP patiešām neiekļūs parlamentā, tad arī Lejassaksijā varu pārņems SPD un zaļo koalīcija.

Tas būtu ļoti nepatīkami A. Merkelei, kura vada Eiropas lielāko ekonomiku kopš 2005. gada un pašlaik ir pārliecinoši populārākā valsts politiķe, kurai atbalstu nesen veiktā aptaujā izteikuši 65% vāciešu.

Bet SPD panākums Lejassaksijā var nākt par labu sociāldemokrātiem un viņu līderim un kanclera amata kandidātam Pēram Šteinbrukam pirms septembrī paredzētajām federālajām vēlēšanām, jo bijušais Vācijas finanšu ministrs ir kritis vācu mediju un sabiedrības nežēlastībā.

Nesen atklātībā nāca fakts, ka viņš pēdējos trīs gados ir nopelnījis vairāk nekā divus miljonus eiro (1,4 miljoni latu) par uzrunām dažādos pasākumos, bet pagājušā gada beigās viņš paziņoja, ka Vācijas kanclera alga 200 tūkstoši eiro (140 tūkstoši latu) gadā ir par mazu.

Atsevišķi analītiķi gan uzskata, ka federālo vēlēšanu iznākumu tomēr noteiks valsts ekonomiskais stāvoklis, kurš ir stabils, neskatoties uz eirozonas parādu krīzi.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Baltijas valstis

Vairāk Baltijas valstis


Eiropa

Vairāk Eiropa


ASV

Vairāk ASV


Krievija

Vairāk Krievija


Tuvie austrumi

Vairāk Tuvie austrumi


Cits

Vairāk Cits