Merkeles pārstāvētie kristīgie demokrāti (CDU) un viņu Bavārijas meitaspartija - Kristīgi sociālā savienība (CSU) - pārliecinoši uzvarēja 22.septembrī notikušajās Bundestāga vēlēšanās, taču konservatīvajiem parlamenta apakšpalātā pietrūka piecu deputātu vietu, lai nodrošinātu absolūto vairākumu. Tāpēc, ņemot vērā to, ka līdzšinējie CDU/CSU koalīcijas partneri - brīvie demokrāti (FDP) - nespēja pārvarēt iekļūšanai parlamentā noteikto piecu procentu barjeru, konservatīvajiem nākas meklēt jaunu koalīcijas partneri.
Tomēr izredzes, ka CDU/CSU patiesi varētu izveidot kopīgu koalīciju ar zaļajiem, netiek vērtētas kā augstas, jo starp vides aizstāvjiem un CSU pastāv lielas domstarpības.
Neskatoties uz to, daļa CDU un zaļo līderu pašreizējā situācijā saskata vēsturisku iespēju pirmo reizi Vācijas vēsturē nacionālajā līmenī izmēģināt savienību starp konservatīvajiem un vides aizstāvjiem.
Izpētes sarunas par iespējamo koalīciju CDU/CSU vispirms uzsāka ar sociāldemokrātiem (SPD), kas vēlēšanās ieguva otro vietu, un nākamā abu partiju tikšanās paredzēta pirmdien.
Taču sarunu turpināšana arī ar zaļajiem dos Merkelei plašākas iespējas aizstāvēt savas pozīcijas sarunās ar SPD.
"Ir jēga vēlreiz tikties otrdien," pēc sākotnējām konsultācijām ar zaļajiem, kas ilga aptuveni trīs stundas, paziņoja CDU ģenerālsekretārs Hermans Grēe. "Tā bija laba, atklāta un konstruktīva tikšanās."
"Tā bija pozitīva gaisotne, noskaņojums bija draudzīgs, un sarunas tika noturētas ar nepieciešamo nopietnību," savukārt atzina zaļo līdzpriekšsēdētājs Džems Ezdemirs.
2005.gadā, kad pēc vēlēšanām CDU/CSU arī bija jāmeklē citi koalīcijas partneri, jo konservatīvie kopā ar saviem tradicionālajiem sabiedrotajiem FDP nespēja nodrošināt vairākumu Bundestāgā, viņi ar zaļajiem tikās tikai vienu reizi, un šīs sākotnējās konsultācijas, kas ilga vien 90 minūtes, nedeva nekādus rezultātus. Galu galā CDU/CSU vienojās ar SPD par tā dēvētās lielās koalīcijas veidošanu.
Tagad zaļie, kas jau atradušies pie varas laikā no 1998. līdz 2005.gadam, kad viņi iesaistījās SPD vadītajā koalīcijā, labprāt atkal atgrieztos pie valsts vadības stūres.
Tikmēr sarunas ar SPD sarežģī apstāklis, ka sociāldemokrātu līderi ir apsolījuši, ka jebkura vienošanās par "lielo koalīciju" tiks nodota apstiprināšanai partijas iekšējā referendumā.
Ja vairums no 470 000 partijas biedru nobalsos pret sadarbību ar konservatīvajiem, sociāldemokrātu līderiem, visticamāk, nāksies no sarunām izstāties.
Savukārt konservatīvajiem savienība ar vides aizstāvjiem varētu šķist piemērotāka arī tāpēc, ka tas nodrošinātu CDU/CSU vairāk ministru portfeļu, jo zaļie Bundestāgā pārstāvēti tikai ar 63 deputātiem, kamēr SPD 22.septembrī izcīnīja 193 vietas.
Tikmēr Eiropas Savienības (ES) līderi bažījas, ka sarunu ieilgšana par jaunās Vācijas valdības veidošanu aizkavēs arī pasākumus eirozonas krīzes pārvarēšanai, tostarp vienošanos par Eiropas banku savienības izveidi.
Tomēr SPD nesteidzas iesaistīties vēl vienā "lielajā koalīcijā" Merkeles vadībā, kādā viņi jau pabijuši laikā no 2005. līdz 2009.gadam. Lai gan šī valdība bija visai veiksmīga un tai izdevās sekmīgi izvadīt valsti caur globālās finanšu krīzes sabangotajiem ūdeņiem, sociāldemokrātiem par to nācās samaksāt ar smagāko sakāvi vēlēšanās, kādu viņi nebija piedzīvojuši kopš Otrā pasaules kara beigām.
Tagad SPD iekšienē norisinās asas debates par to, vai vajadzētu vēlreiz iesaistīties Merkeles vadītā valdībā vai arī ķerties pie partijas nostiprināšanas, paliekot opozīcijā.
Starp CDU/CSU un zaļajiem pastāv domstarpības nodokļu, algu un investīciju jautājumā. Zaļie, tāpat kā SPD, vēlas paaugstināt nodokļus bagātajiem un noteikt nacionālā mērogā minimālās algas likmi. Savukārt konservatīvie joprojām noraida jebkādu nodokļu paaugstināšanu un iebilst arī pret minimālās algas noteikšanu.
Tomēr, atšķirībā no sociāldemokrātiem, zaļie galveno vērību sarunās grasās pievērst vides aizstāvju tradicionālajiem jautājumiem, jo daudzi partijas biedri, kuru liela daļa pieder izglītotajai un pārtikušajai vidusšķirai, uzskata, ka uzmanības pievēršana sociālajiem jautājumiem vainojama partijas popularitātes straujajā kritumā.
Tajā pašā laikā, partijām turpinot stīvēties par nākamo valdību, vācieši jau sāk izrādīt noguruma pazīmes, un ceturtdien publicētie aptaujas rezultāti liecina, ka jau trešdaļa respondentu atbalsta jaunas vēlēšanas.
Saskaņā ar aptauju, kuru veicis sabiedriskās domas pētniecības uzņēmums TNS Infratest, 33% vāciešu uzskata, ka labākā izeja no pašreizējās situācijas būtu pirmstermiņa vēlēšanas. Tomēr vairākums - 62% - pagaidām vēl nevēlas atkārtotu vēlēšanu rīkošanu, kamēr pieci procenti nespēja uz šo jautājumu atbildēt.
Tomēr pastāv liela atšķirība starp ārkārtas vēlēšanu atbalstītāju un pretinieku politiskajiem uzskatiem.
Starp kreiso ekstrēmistu partijas Die Linke (Kreisie) atbalstītājiem jaunas vēlēšanas grib 57%. Acīmredzot kreisie, kas 22.septembrī apsteidza zaļos, iegūstot trešo lielāko pārstāvniecību Bundestāgā, cer, ka viņiem ir izredzes pie sevis pārvilināt daļu sociāldemokrātu elektorāta, kas varētu būt neapmierināts ar SPD vadības pārlieko mērenību un gatavību kompromisiem ar konservatīvajiem.
Tikmēr abu lielāko centrisko partiju atbalstītāju vidū pirmstermiņa vēlēšanu atbalstītāju skaits ir ievērojami mazāks. SPD atbalstītāju vidū tās vēlas tikai 27%, bet starp CDU atbalstītājiem tādu ir tikai 26%. Arī zaļie ne visai gribētu jaunas vēlēšanas, un starp viņu atbalstītājiem pret tām iebilst 83%.