Vācijas tiesa garantē pilsētām tiesības aizliegt dīzeļdzinēju spēkratu kustību

Kopumā aptuveni 70 pilsētās Vācijā, tostarp Minhenē un Ķelnē, pērn konstatēti augstāki slāpekļa dioksīda līmeņi, nekā to pieļauj Eiropas Savienības noteiktās normas, un vides aktīvisti regulāri iesūdz tiesās pilsētu vadību, pieprasot samazināt gaisa piesārņojumu, lai aizsargātu cilvēku veselību.

Var prognozēt, ka šobrīd no vides aizstāvju skatu punkta pozitīvais lēmums bruģēs ceļu līdzīgiem lēmumiem nākotnē un citās pilsētās. Šobrīd gan Federālās administratīvās tiesas Leipcigā lēmuma nosacījumi pilnībā vēl nav publiskoti.

Autobūves industrija, kas uz pēdējo tiesas lēmumu vēl nav reaģējusi, iepriekš asi iebildusi pret šādiem ierobežojumiem, kas vistiešāk skar tieši dīzeļdzinēju spēkratus. Bažas par to, ka šādi ierobežojumi pamatīgi ietekmētu arī dīzeļdzinēju spēkratu īpašnieku dzīvi un veicinātu strauju šādu automašīnu vērtības kritumu, paudusi arī Vācijas valdība. Valdība tā vietā piedāvājusi citus risinājumus, piemēram, ar autoražotāju līdzdalību viena miljarda eiro apmērā atbalstīt sabiedriskā transporta sistēmu un atjaunināt sabiedriskā  transporta pakalpojumu sniedzēju autoparku ar elektrodzinēju autobusiem. 

Jāatgādina, ka tā dēvētās dīzeļgeitas skandāla, kad autoražotāji pieķerti viltojot kaitīgo izmešu emisiju rādījumus, atskaņas Vācijā jau ir manāmas - tur ar dīzeļdzinējiem aprīkotu spēkratu noiets tirgū divu gadu laikā krities par teju 10%.