Diplomātiskus sarežģījumus izsaukuši Amerikas Savienoto Valstu vēstnieka Zviedrijā Maikla M.Vuda kritiskie komentāri par Nord Stream jūras gāzesvadu. 10.septembrī Zviedrijas laikrakstā Svenska Dagbladet publicētajā rakstā diplomāts aicinājis Zviedriju kritiskāk izvērtēt Baltijas jūras gāzesvada Nord Stream lietderību un Eiropas Savienību runāt vienotā balsī, lai stātos pretī Krievijas enerģijas ierocim. Uz rakstu atsaukusies Vācijas Ārlietu ministrija, paužot savu neapmierinātību oficiālā notā.
Krievijas nesenais iebrukums Gruzijā esot apliecinājis nepieciešamību meklēt alternatīvus risinājumus drošas energoapgādes jomā, rakstīja vēstnieks: "Eiropa ir apdraudēta, jo ir pārāk atkarīga no neuzticama enerģijas avota — Krievijas." Maskava gan konfliktā ar Ukrainu 2006.gadā, gan konfliktā ar Igauniju 2007.gadā neesot vilcinājusies enerģijas piegādes izmantot kā politiska spiediena līdzekli.
Šajā kontekstā M.M.Vuds aicinājis vēlreiz izvērtēt Krievijas ieceri Melnajā jūrā būvēt South Stream gāzesvadu: "Tas varētu arī neatbilst Eiropas kopējām interesēm. South Stream atradīsies stingrā Krievijas kontrolē, un nekādus jaunus gāzes apjomus uz Eiropu netransportēs. Projekta galvenais mērķis ir vienkārši izslēgt Ukrainu no noteiktas dabasgāzes sadales sistēmas daļas."
ASV vēstnieka kritiku izpelnījies plānotais Nord Stream gāzesvads Baltijas jūrā. Kā zināms, šo transporta sistēmu divās kārtās paredzēts būvēt no Krievijas uz Vāciju, apejot Baltijas valstis un Poliju. Šis projekts balstoties uz "īpašu Vācijas un Krievijas vienošanos. Eiropai vajadzētu runāt vienā balsī, lai neitralizētu Krievijas enerģijas ieroča iedarbību," diplomāts atzīmējis. Ar Kremli cieši saistītajam gāzes monopolistam Gazprom pieder 51% daļu Nord Stream operētājkompānijā, abiem vācu energomilžiem E.On un BASF — katram pa 20%, bet Nīderlandes Gasunie — 9%.
Biznesa avīze Handelsblatt informēja, ka Vācijas Ārlietu ministrija iesniegusi oficiālu protesta notu Amerikas Savienoto Valstu vēstniekam Berlīnē, pārmetot, ka publikācija esot "iejaukšanās Vācijas iekšējās lietās".
Arī Vācijas parlamenta vēlēšanas 2009.gadā diez vai mainīs valsts nostāju Baltijas jūras gāzesvada jautājumā. Abi galvenie kandidāti uz valdības vadītāja godu — gan pašreizēja kanclere kristīgā demokrāte Angela Merkele, gan viņas izaicinātājs, sociāldemokrāts Franks Valters Šteinmeiers (viņš tiek uzskatīts par bijušā kanclera, bet tagad Nord Stream akcionāru padomes priekšsēdētāja Gerharda Šrēdera politisko kustdēlu) — izteikuši atbalstu Nord Stream projekta realizācijai un iestājušies pret kritiku no ASV un Eiropas valstu puses.
Arī Krievijas vēstniecība Stokholmā asi reaģējusi uz M.M.Vuda komentāru Svenska Dagbladet slejās. Ar to ASV pārkāpjot noteikumu, ka diplomāti atturas komentēt savas vieszemes attiecības ar trešām valstīm. Notikušo "var uzskatīt par iejaukšanos Zviedrijas iekšējās lietās un par mēģinājumu ietekmēt Zviedrijas ārpolitiku", pavēstījis vēstniecības runasvīrs Anatolijs Kargapolovs.