Tjūrings izdarīja pašnāvību 1954.gadā 41 gada vecumā. Viņš noindējās ar cianīdu divus gadus pēc tam, kad viņam par homoseksuālu "neķītru piedauzību" tika piespriesta ķīmiskā kastrācija.
"Mēs aicinām premjerministru oficiāli piedot šim britu varonim, kuram mēs kā nācija esam tik daudz parādā un kura celmlauža darbs datorzinātnēs ir svarīgs pat šodien," teikts zinātnieku vēstulē, kas publicēta laikrakstā Daily Telegraph.
Hokings un vēl desmit zinātnieki, tostarp Lielbritānijas Karaliskās biedrības prezidents Pols Nērss, atzinuši Tjūringu "par vienu no modernā laikmeta spožākajiem matemātiķiem", norādot, ka pienācis laiks atjaunot viņa labo vārdu.
Tjūrings tiek uzskatīts par mūsdienu datorzinātnes pamatlicēju un Otrā pasaules kara laika nacistu šifrēšanas mašīnas Enigma atkodētāju. Daudzi vēsturnieki uzskata, ka nacistiskās Vācijas kodu atšifrēšana saīsināja karu un izglāba miljoniem dzīvību. Tomēr Tjūringa vārds sabiedrībai ilgu laiku bija nezināms. Viņa darbs tika turēts noslēpumā līdz pat 1974.gadam.
2009.gadā toreizējais Lielbritānijas premjerministrs Gordons Brauns atvainojās par apiešanos ar Enigma atkodētāju, tomēr valdība atteicās viņu oficiāli apžēlot, kaut gan attiecīgu petīciju parakstīja 23 000 cilvēku. Lielbritānijas premjerministra Deivida Kemerona birojs paziņojis, ka apsvērs zinātnieku lūgumu.