"Vairāk naudas finanšu uzraudzībai, labāka kontrole, pastiprināta aizsardzība noguldījumu garantijām un izmaiņas noteikumos par prasībām banku kapitāla rezervēm" ir tikai daži no pasākumiem, kurus nekavējoties plāno īstenot Zviedrijas labēji centriskā valdība, Borgs raksta savā publikācijā laikrakstā Dagens Nyheter.
Publikāciju parakstījuši arī Zviedrijas finanšu tirgus ministrs Pēters Nūrmans un parlamenta Finanšu komisijas priekšsēdētāja Anna Kinberga-Batra.
Šis raksts publicēts pirms otrdien paredzētās Finanšu komisijas ārkārtas sēdes par krīzes izplatīšanos pasaules finanšu tirgos, kurā piedalīsies arī Borgs.
"Zviedriju, kurai ir maza, atvērta ekonomika, tas ietekmēs," teikts komentārā, piebilstot, ka "daudz kas būs atkarīgs no mūsu spējas nodrošināt, ka efektīvi pasākumi var aizsargāt nodarbinātību un labklājību pret dažreiz pat neprātīgo parādu krīzes ietekmi".
Zviedrijas politiķi komentārā uzsvēruši, ka, neskatoties ne uz ko, Zviedrijas finanšu sistēma "tiek uzskatīta par stabilu". Zviedrijas ekonomika tiek uzskatīta arī par vienu no spēcīgākajām Eiropas Savienībā.
11.augustā Borgs brīdināja, ka Zviedriju varētu ietekmēt arvien pieaugošā parādu krīze. Viņš norādīja, ka varētu samazināt valsts spēcīgās izaugsmes prognozi nākamajam gadam.
Nākamajā mēnesī valdība plāno iesniegt nākamā gada budžeta priekšlikumus, kurā iekļauti arī "papildu pasākumi finanšu tirgu uzraudzībai", rakstīja Borgs un viņa kolēģi.
Pirms otrdienas parlamenta komitejas sēdes Borgs Zviedrijas ziņu aģentūrai TT atzina, ka valsti "gaida grūts rudens".
"Mums noteikti būs brīži, kad tirgi ir nedaudz mierīgāki," viņš teica. "Tomēr, tā kā saspīlējuma pamata iemesli paliks nemainīgi, domāju, ka rudens būs garš un grūts," brīdināja Zviedrijas finanšu ministrs.