Turcija joprojām vilcinās ratificēt Zviedrijas uzņemšanu NATO, apsūdzot Stokholmu patvēruma sniegšanā personām, kuras, kā apgalvo Ankara, ir saistītas 2016.gada neveiksmīgo puča mēģinājumu vai ar kurdu separātistu bruņoto grupējumu "Kurdistānas strādnieku partija" (PKK).
Zviedrijas Tieslietu ministrija paziņoja, ka piekritusi 29 gadus vecā Turcijas pilsoņa Emera Altuna izdošanai. Pērn Turcijas tiesa viņam piesprieda 15 gadu cietumsodu par nodarījumu, kas Zviedrijā tiktu atzīts par krāpšanu.
Ministrija piebildusi, ka Altuns tikšot izdots vienīgi ar nosacījumu, ka viņam pēc atgriešanās Turcijā tiks garantēta jauna lietas izskatīšana.
Lēmums ticis pieņemts jau 30.martā pēc tam, kad Altuna izdošanu atļāva Augstākā tiesa, atzīstot, ka nav nekā tāda, kas to kavētu.
Stokholma jau daudzkārt uzsvērusi, ka galavārds jebkurā izdošanas lietā pieder tiesai, kas Zviedrijā ir neatkarīga.
Tajā pašā laikā Zviedrija atteikusi 51 gadu vecā Zviedrijas pilsoņa Mehmeta Zakira Karajela izdošanu. Turcija viņu apsūdz par dalību "bruņotā teroristiskā organizācijā".
Taču saskaņā ar likumu Zviedrijas pilsoņu izdošana nav atļauta, norādījusi ministrija.
Pēdējā gada laikā Zviedrija ir izdevusi vismaz divus Turcijas pilsoņus, taču vairāku citu izdošanu noraidījusi. Cita starpā, Stokholma atteikusies Ankarai izdot laikraksta "Zaman" bijušo redaktoru, kuru Turcija apsūdz par līdzdalību 2016.gada puča mēģinājumā.
Reaģējot uz Krievijas atkārtoto iebrukumu Ukrainā, Zviedrija kopā ar kaimiņos esošo Somiju izšķīrās atteikties no desmitgadēm ievērotās neitralitātes politikas un pievienoties NATO.
Pēc mēnešiem ilgas vilcināšanās Turcija kā pēdējā no dalībvalstīm pagājušajā nedēļā beidzot ratificēja Somijas uzņemšanu aliansē, taču Zviedrijas uzņemšanas protokola ratifikācija joprojām tiek bremzēta.
Līdz ar Turciju to nav ratificējusi vēl vienīgi Ungārija.