Zviedrija ieņems stingrāku nostāju bloka samitos, lai panāktu finanšu atbalstu 140 000 līdz 190 000 patvēruma pieprasītāju uzņemšanai, kurus šogad gaida ierodamies Zviedrijā, intervijā laikrakstam "Dagens Nyheter" sacīja ministre.
Zviedrija šobrīd izvērsusi kampaņu centienos panākt, lai citas ES dalībvalstis uzņem vairāk imigrantu, kas bēg no vardarbības Tuvajos Austrumos un Āfrikā.
Tomēr ministre atzina, ka sarunām līdz šim nav bijis cerēto rezultātu.
"Man ir jāatzīst, ka pēdējā laikā bijuši ļoti lielas vilšanās brīži. Esmu dzirdējusi no dalībvalstīm paziņojumus, kas ir pilnīgi satriecoši un lielā mērā laupa drosmi," intervijā, kas publicēta avīzes piektdienas numurā, sacīja ministre.
"Es uzskatu - daudzi cilvēki jūt, ka mēs nevaram uzturēt sistēmu, kad, iespējams, katru gadu ierodas 190 000 cilvēku. Ilgtermiņā mūsu sistēma sabruks, un šādai cilvēku uzņemšanai nebūs tautas atbalsta," sacīja Vallstrēma.
Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem šogad Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradušies jau vairāk nekā 709 000 nelegālo imigrantu.
Viņu lielākā daļa necenšas palikt Itālijā vai Grieķijā - pirmajās ES valstīs, kuras viņi sasniedz -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.
Otrs populārākais nelegālo imigrantu galamērķis ES ir Zviedrija, kur viņi arī var rēķināties ar dāsnu valsts atbalstu.
Šobrīd ES sākts īstenot plānu, kas paredz divu gadu laikā no Itālijas un Grieķijas uz citām dalībvalstīm pārvietot 160 000 imigrantu.
Plāns tiek īstenots, neraugoties uz to, ka četras ES Austrumeiropas dalībvalstis - Čehija, Slovākija, Ungārija un Rumānija - to noraidījušas.