Aizliegtā puzle

bet varbut ir tomer kas vairak par nem-negribu. ar konkreto gadijumu var just ka ir kads iemesls, tas ir ka tuliteja bez nakotnes temeta puzle, nav jusanas par ilgaku puzli, tapec ari nav gribas, jo to aizeno iespejamais zaudejums.

Nez vai Jūs esiet tas Frenks, bet ticams, ka jūs par viņu ziniet.

Kurš tad te runā par ģenialitāti? Te ir runa par tā laika vairāk vai mazāk brīvdomātājiem. Bijuši toreiz mobilie telefoni, iespējams tāda "stacijas" nebūtu, jo milzīga nozīme toreiz bija iespējai satikt, bet, ja nē tad uzzināt ko gribēja satikt. Parasti prom ejot katrs pateica uz kurieni.. Tava informācija ir skaidrs no nezinīša, kam gribējās gan tur būt , bet nespēja, jo par kūtru lai iegūtu izglītību, ārpus oficiālās. Tas arī ir galvenais. Neviens nebazunē par ģenialitāti, vai ko tamlīdzīgu, vienīgi par savdabību, sevišķi tais laikos.

bāc, nu ko var gvelzt? pa lielam tas viss ir lūzerisms. kur ir ģeniālie darbi tagad, kad neviens neapspiež? nav! konformisms, gļēvums? nē! loģiska likumsakarība, jo no viduvējībām neko nevar prasīt. un tas sentiments pa lielam ir kā attaisnojums neizdarībai.

Paši jau to nepaceļ, cik es satieku vēl dzīvos. To dara tie, kam skauž un skauda arī toreiz, jo nebija brīvi. Visticamāk tiem no tās kompānijas patīkami atcerēties, kad bija vēl jauni. Par "Seno" es nojaušu, tas bija idejiskais, bet tādu maz. Vairāk vienkārši atvilka elpu, jo pamanīja sistēmas spiedienu. Vairums nepamanīja. Brauca ar komjauniešu ceļazīmēm uz Čehiem un citur, kur atļāva. Un uz Kazu un Putnudārzu negāja. Mēs, štelmaņi vairāk nolasījāmies Padluņņikā, kur arī intermeitenes atpūtās no darba. Tie kriminālie nemaz tik daudz nebija. Nu labi , tāds Atis, kam Džinu, savu draudzeni vēlāk gadījās nokaut. Vēl kāds.

nu, bija kafūzītis svojakiem, bet tāpēc jau nevajag to pacelt līdz nezin kādiem apziņas augstumiem kā tas patlaban notiek. lai gan pa lielam jau tas cēli skan - konfrontācija ar sirdsapziņu, indivīds un totalitārā iekārta un tādā garā. bet kaut kā šodien, kad visi ir bedrē dziļā atkal, valsts pajāta, tas sniedz mazu mierinājumu

Pilnībā piekrītu Jums, iespējams, varbūt tajos laikos pat esam tikušies - nekad neviens no kazistiem neatgādināja - ka es tev, tagad tu man. Arī par lopu vešanu uz vidusāziju Jums taisnība., Personīgi man - vislabākās atmiņas....

Tavs "vēsturnieks" nav neko zināji, ja tādas muļības muldēja. Vairums kazistu strādāja visādos gadījuma darbiņos un pārsvarā bija trūcīgu ļaužu atvases. Es biju štelmanis, bet man patika papļāpāt ar gudriem puišiem un meitām, kas piekrita, ka izmaksā. Viņi visi ļoti mācijās. Tie kurus izmeta no skolām , tie paši. Bet vairāki čaļi gāja lādēt naktīs preču stacijā vagonus. Tur maksāja uzreiz par padarīto, ka tik pase līdz. Brauca arī ar lopiem uz vidusāziju. Bet neskauda un dalījās , ja kādam bija. Nekad neatgādināja, ka es tev, tagad tu man. Šodien vairs tā nav. Katram sava cibiņa.

Jūs alojaties. Interesanti, kā Jūs ziniet, kas man ir publicēts, kas nē. Bet aizvainots es nekad neesmu bijis, jo man šūpulī ielika spēka apziņu, kas man dzīvē vienmēr ir palīdzējusi. Mirušos es pieminēju to dzīvo dēļ, kas krauj sev ogles uz galvas, rakādamies ar fantāzijas lāpstām pa privāto pasauli.

interesanti palasīt par kazu.. bet "senā" komentāri gan izskatās nedaudz tā, ka viņš aizvainots, ka viņa atmiņas nav publicētas (citādi nepieminētu tos, kuri miruši.. ). Publicējiet - mēs lasīsim :)

Un vēl. Tas ir pārāk pretenciozi , saukt to par alternatīvo kultūru. Kā kultūras daļu, noteikti, bet...

Tā gluži nav. Tur nāca arī strādātāji, bet vairums bija faktiski klaidoņi. Kāda daļa augstprātīgi(nez kāpēc) noraudzījās uz tiem plikadīdām, bet visus tomēr vienoja brīdomība. Tabaka, sevišķi, kad padzina Pudānu, atradās taio smalkajā galā . Kur Lancmanis, Vasiļevskis, Kundziņa(mazāk) n vēl kāds, kas atdarināja pirmo franču grupu . Tie protams Kazā tā pa retam, bet kādam nācās sadarboties, jo ļoti gribējās eksponēties. Jūsu informācijas avots, iespējams bija no netieši atraidītajiem, jo , ja tikai dzerstijās, tad ne visai patika, jo kompānijā neiederējās. . Pašā Kazā neko liela dzeršana nenotika. Lai tas Jūsu paziņa pastāsta par lielgabalu. Par Bastejkalna Irēnu, par svežosķ bāru konventa sētas pamestā mājā, par Angli, Frenku, Ināru, Sandri, ņurbuli, pa retam Jetiju un kādu vēl tur, tad viņš šo to zin. Protams, ka glorificēt nevajag, bet kā jaunības glābiņu gan der atcerēties.

esmu trīsdesmitgadnieks un nesen prasīja kazas paaudzes cilvēkam par to kazu. viņš teica, ka tas bija parasts dzerstūzis, kurā bagātnieku dēliņi tērēja savu naudu, bet tie, kas darīja nopietnas lietas, kā Tabaka, piemēram, iegriezās tur tikai retumis. tā ka nav īsti korekti tagad glorificēt šādas lietas, manuprāt.

Banāni gan nebija tas svarīgākais ko liedza.

Kad tajos laikos veikalos parādījās banāni, un tas notika labi, ja vienreiz gadā, tad rindas bija vismaz pārdesmit metru garumā un visiem tik un tā nepietika.