Aizsardzības ministrijā - šaubīgi valsts pasūtījumi

Vienā no pasūtījumu saņēmušajām firmām īpašnieces ir AM atbildīgu amatpersonu radinieces, turklāt darījumu attiecības starp šo SIA un AM turpinājušās arī šogad, taču ministrijā radinieku līdzdalība valsts budžeta līdzekļu sadalē nav atzīta par pārkāpumu. Pārbaudi par valsts pasūtījumiem AM turpina Valsts kontrole, bet augustā ministrijas rīkotā konkursa rezultātā līguma summa samazināta par vairāk nekā pusotru tūkstoti latu mēnesī. Pasūtījumu saņēmis radinieku SIA 1994.gada 28.oktobrī toreizējais AM valsts sekretārs Juris Kvelde parakstīja līgumu ar SIA LIAB par AM ēkas apkopšanu, nosakot samaksu - Ls 5419 mēnesī. Pēc LR Uzņēmumu reģistra datiem SIA LIAB reģistrēta trīs dienas pirms līguma parakstīšanas - 25.oktobrī. SIA LIAB īpašnieces ir Inese Balčūna un Ludmila Ankipāne, no kurām pēdējā ir arī firmas direktore. Abu tuvi radinieki ir AM amatpersonas - L.Ankipānes vīrs Ēriks Ankipāns ir AM saimnieciskās daļas vadītājs, savukārt I.Balčūnas māte Valentīna Rinkēviča ir AM galvenā grāmatvede. Jāpiezīmē, ka I.Balčūnas cits radinieks - pusbrālis Edgars Rinkēvičs tagad ir AM valsts sekretārs. 1994.gadā vēl spēkā nebija likums «Par valsts un pašvaldību pasūtījumu», taču konkurss bija jārīko saskaņā ar MK noteikumiem «Par darbiem un piegādēm valsts vajadzībam». Tomēr konkurss nav rīkots. Likuma «Par valsts civildienestu» 27.pants aizliedz ierēdnim izlemt jautājumus, kas saistīti ar viņa radinieku personiskajām interesēm. Vai AM galvenās grāmatvedes un saimnieciskās daļas vadītāja darba pienākumi nebija saistīti ar ēkas apkopi? AM amatpersonas apgalvo, ka likumpārkāpumi nav atrasti, jo līgumu ar LIAB slēdzis ministrijas valsts sekretārs. Valsts sekretārs neesot zinājis par interešu konfliktu Bijušais AM valsts sekretārs Juris Kvelde pastāstīja, ka 1994.gadā valdības politika bijusi vērsta uz to, lai ministrijās visu apkalpojošo sfēru nodotu struktūrām, kas to izdarīs profesionālāk un lētāk. Konkurss par AM ēkas apkopi nav ticis rīkots, jo, ievērojot AM specifiku, nolemts, ka nevajag ļaut ministrijas telpās strādāt svešai struktūrai. Pēc J.Kveldes teiktā, ministrijas saimnieciskās daļas vadītājs Ē.Ankipāns apsolījis, ka viņš atradīs cilvēku, kas vadīs apkalpojošo privātstruktūru. «Es nevarēju paredzēt, ka veidosies interešu konflikts, jo privātfirmu sarunās par līguma summu pārstāvēja Ankipāns, bet, kas būs solītais cilvēks es nezināju,» atzina J.Kvelde. «Es esmu nepatīkami pārsteigts,» piebilda bijušais valsts sekretārs, atceroties, ka tāmes summa vairākas reizes tika saskaņota, turklāt Ē.Ankipāns runājis jaunveidojamās firmas vārdā, bet par valsts līdzekļiem cīnījusies galvenā grāmatvede V.Rinkēviča. Izmeklēšanas komisija neatrod pārkāpumus AM iekšējās izmeklēšanas komisija ministrijas lietvedības nodaļas vadītāja Jāņa Kalēja vadībā par AM un LIAB sadarbību šā gada 30.jūnijā secina: «Nav konstatētas ļaunprātības un noslēgtajos līgumos ietverto noteikumu pārkāpumi, kā arī minēto amatpersonu nodarītais kaitējums ministrijai personisko interešu labā.» J.Kalējs NIP žurnālistam jūlijā pēc pārbaudes paskaidroja, ka komisija nav konstatējusi likumpārkāpumus, jo ne Ē.Ankipāns, ne V.Rinkēviča nepieņemot nekādus lēmumus saistībā ar ministrijas un LIAB attiecībām. «Nav arī konstatēts gadījums, ka V.Rinkēviča būtu mēģinājusi ietekmēt LIAB piešķiramo summu,» teica J.Kalējs. Komisijas slēdzienā arī secināts, ka Ls 5419 mēnesī par ministrijas ēkas apkopi ir pieņemama summa. Taču šoruden konkursa rezultātā ministrija slēgs jaunu līgumu par Ls 3950 mēnesī. «Jāatzīst, ka ēkas apkopes summa bija pārāk liela,» tagad saka AM valsts sekretārs E.Rinkēvičs. Ministrijas un firmas sadarbība turpinājās Līgums ar LIAB par ēkas apkopšanu lauzts 1995.gada 1.aprīlī. Atsaucoties uz Ē.Ankipāna paskaidrojumu, AM iekšējās izmeklēšanas komisija ziņo, ka līgums tomēr lauzts tieši Ē.Ankipāna un L.Ankipānes radniecības fakta dēļ. Taču LIAB un AM sadarbība nebeidzās 1995.gada pavasarī. NIP biroja rīcībā ir dokuments, kas liecina, ka vēl šā gada 21.martā AM pārskaitījusi SIA LIAB par remontdarbu veikšanu 433 latus. Šajā laikā spēkā jau bija Korupcijas novēršanas likums, un saskaņā ar tā 18.pantu amatpersonai ir pienākums ziņot par interešu konflikta situāciju augstākai valsts amatpersonai. V.Rinkēviča paskaidroja, ka viņa kā galvenā grāmatvede parakstījusi arī maksājumu uzdevumus par pārskaitījumu LIAB, taču, konsultējoties pie juristiem, secinājusi, ka likumu nav pārkāpusi. NIP vēlējās noskaidrot arī Ludmilas un Ērika Ankipānu viedokli. Piezvanot uz tālruņu katologos atrasto SIA LIAB numuru, izrādījās, ka tas ir slēgts. NIP žurnālists sazvanīja L.Ankipāni viņas dzīvesvietā, taču viņa no sarunas atteicās. Viņas vīram Ē.Ankipānam jautājumi tika iesniegti ar AM preses sekretāra starpniecību, taču atbildes netika saņemtas. Firmās apkopējas esot uzticamākas Arī pēc līguma laušanas ar SIA LIAB AM turpinājusi slēgt līgumus par ēkas apkopi bez konkursa. 1995.gada 21.martā, saglabājot iepriekšējā līguma summu, pasūtījumu saņēma SIA Lūsis, kuras prezidents un vienīgais īpašnieks ir kāds Artūrs Ģirupnieks. Saskaņā ar UR datiem SIA Lūsis pārvaldnieks līdz 1994.gada 26.oktobrim bijis Igors Rajevs. Tā sauc arī pašreizējo Sužu izlūkdienesta bataljona komandieri. Arī SIA Lūsis telefons katalogos nav atrodams. NIP žurnālists vairākkārt centās sazvanīt A.Ģirupnieku viņa dzīvesvietā, taču Lūša īpašnieks nebija mājās. Kāda sieviete solīja, ka A.Ģirupnieks pats piezvanīs žurnālistam, taču viņš to neizdarīja. Kamēr AM telpas apkopa SIA Lūsis, valsts sekretārs Jānis Davidovičs izdevis rīkojumu pārkārtot ēkas tehniskās apkopes izpildes organizāciju, lai ieviestu pilnīgu tehnisko un apkalpojošo darbinieku kontroli. Sakarā ar to 1996.gada vasarā AM lauzusi līgumu ar Lūsi un stājās spēkā 1996.gada 11.jūnijā noslēgtais līgums ar SIA Ritms-L, kurā samaksa nesamazinājās pat par diviem simtiem latu - Ls 5251. AM komisijas vadītājs Jānis Kalējs uz NIP jautājumu, vai tiešām Ritms-L piedāvātās apkopējas bija uzticamākas par Lūša apkopējām, atbildēja apstiprinoši. Arī Ritms-L pirms līguma slēgšanas ar AM nav darbojies ilgi. Firma reģistrēta 1996.gada 2.maijā - mēnesi pirms līguma ar AM. No Ritma-L puses līgumu parakstījis firmas prezidents Leons Mežals, kurš līdz ar kādu Māru Purenkovu un Guntu Švarcu ir arī šīs firmas īpašnieki. UR informācija liecina, ka Ritms-L galvenie darbības veidi ir detektīvdarbība, juridiskie pakalpojumi un ārējā ekonomiskā darbība. Telefonsarunā L.Mežals sākotnēji piekrita atbildēt uz NIP jautājumiem tikai ar AM preses sekretāra starpniecību, bet vairākas dienas pēc jautājumu iesniegšanas atbildes tā arī netika saņemtas. Citas iestādes neizmanto starpniekus Iekšlietu ministrijā (IeM), kuras darba specifika tāpat kā AM prasa ievērot slepenību, ar apkopējām slēdz līgumus personiski. «Mēs neizmantojam starpnieku firmas,» paskaidroja IeM preses centra darbiniece Vita Noriņa, pēc kuras apkopotajiem datiem IeM centrālo ēku apkopj vidēji 10 apkopējas, kuru algas ir tikai ap 40 latu mēnesī. Ēkas komandantei tiek izdalīti 40-50 lati saimniecības naudas mēnesī. V.Noriņa atzina, ka IeM apkopei atvēlētas niecīgas summas, taču vairāk tērēt neatļauj ierobežotais ministrijas budžets. Saeimas deputāts Jānis Lagzdiņš kā piemēru, kad valsts iestādes apaug ar dažādām firmām, kas barojas no valsts budžeta naudas, pastāstīja, ka Saeimā arī vienbrīd pieteikusies firma, kas prasījusi ievērojamas summas tikai par sniega tīrīšanu Jēkaba ielā. Deputāti izskatījuši šo gadījumu un atteikušies no firmas pakalpojumiem. Konkursā uzvar līdzšinējie apkopēji Augusta vidū noslēdzās AM rīkotais konkurss par ēkas apkopi. Pēc cenu aptaujas veikšanas tajā uzvarēja līdzšinējie ministrijas apkopēji - SIA Ritms-L, kas tagad gatavi ministrijas apkopi veikt par Ls 3950 mēnesī. Kā jau rakstīts presē, jaunā ministrijas vadība līdzīgi kā iepriekšējās nesen publiski sūrojās par nepietiekamajiem līdzekļiem Latvijas armijai. Taču ministrijas apkopes pasūtījumu lieta līdzās ar dienesta dzīvokļu īres tiesību pirkšanu rada šaubas, vai AM līdz šim racionāli izmantoti jau piešķirtie valsts budžeta līdzekļi. Pašlaik AM revīziju turpina Valsts kontrole. Tās valsts budžeta revīzijas departamenta direktors Kārlis Beljānis augusta sākumā atzīmēja, ka AM revīzija «virzās uz priekšu ar lielām mokām, jo viņi mums negrib dot materiālus».