Ar sniegu uz lūpām

Latvieši ir iecienījuši Itālijas un jo sevišķi Austrijas Alpus. Tas ir tuvums ģeogrāfijā un sirdī, kas liek izvēlēties šo zemi. Austriešu laipnība, labā apkalpošana un lieliskie pacēlāji tiek novērtēti ar lojālu Austrijas kūrortu apceļošanu. Slēpošanas cirks Starp Latvijā reklamētākajiem slēpošanas kūrortiem ir blakusesošie Sālbahas un Hinterglemmas ciemati. Abi ir būvēti tradicionālā Alpu stilā, tā ka pat grūti apjaust, ka idilliskie miestiņi tapuši tikai 1960.gados. Skaisto Glemmas ieleju, kur ciemati atrodas, dēvē par «slēpošanas cirku», jo tas ir viens no vieglāk apceļojamajiem slēpošanas kūrortiem Eiropā. Pateicoties labajiem savienojumiem, slēpošanas iespējas tur ir ļoti dažādas - gan vidēja līmeņa slēpotājiem, gan off-piste un mogula faniem. Interesanto slēpošanas iespēju un demokrātisko cenu dēļ kūrorts ir ļoti populārs jauniešu vidū. Cienījamāka vecuma ļaudīm jārēķinās ar mazākuma statusu. Sālbahā un Hinterglemmā ir labas izklaides jeb apres ski iespējas - ir baseins, bāri, restorāni. Debesis ir mūžīgi saulainas - tas ir arī šā kūrorta mīnuss. Raksturīgi Austrijai, kalni ir visai zemi, un sniegs tajos turas nepastāvīgi. Taču nevainojamā mākslīgā sniega padeve kompensē deficītu. No kalniem - avotos Bādgašteina, senais dziedniecības kūrorts ar imperiālās Austroungārijas piesitienu, ir cits latviešu vidū iecienīts slēpošanas centrs. Tur var ne tikai slēpot, bet vienkārši lieliski atpūsties par salīdzinoši zemām cenām. Kūrorts atrodas Austrijas lielākajā slēpošanas apgabalā Gašteinā un ir pazīstams ar saviem dziednieciskajiem, siltajiem ūdens avotiem, kuros var plunčāties pēc vizināšanās pa kalniem. Slēpošana Bādgašteinā ir piemērota vidēja līmeņa slēpotājiem. Mīnuss - nevienmērīgā trašu sagatavošana. Savukārt, nenogurdināmiem uzdzīvotājiem pietrūks enerģiskā izklaide kāda ir, piemēram, Išglā. Išgla ir salīdzināta ar Ibizu, savas mūsdienīgās uzdzīves dēļ, ko uztur ievērojami dīdžeji. Taču patiesībā Išgla ir slavena ar nevainojamiem pacēlājiem, off-piste un kārvinga slēpošanu, snovborda parku. Tiesa, tas viss par salīdzinoši augstām cenām. Serviss un slēpošana augstākajā līmenī Izņemot šos Latvijā popularizētos kūrortus, ir neskaitāmi citi lieliski kalnu slēpošanas centri. Augstākās klases kūrorts ar mūžīgu sniegu un plašām nogāzēm ir Sanktantona. Slēpošana tajā ir interesanta visa līmeņa slēpotājiem, jo sevišķi pieredzējušākiem. Nogāžu plašums samazina iespējas tikt savainotam. Sanktantona ir izslavēta ar savu augsto uzdzīves vilni un tiek dēvēta par Eiropas dzīvīgāko kūrortu. Salīdzinoši ar citiem centriem, Sanktantona ir dārga, taču piesieties nav par ko - kūrorta dabas un infrastruktūras kombinācija ir pirmklasīga. Monarhu lūriķiem var interesēt fakts, ka Sanktantonai ir viena pacēlāju karte ar Lehu - artistokrātu čupošanās vietu. Šveices Cermata, kas tiek dēvēta par, iespējams, labāko kūrortu pasaulē, ir cits pirmklasīgs un ekskluzīvs slēpošanas centrs. Francijas Alpi - pieredzējušajiem Salīdzinoši dārgie Francijas Alpi ir Meka pieredzējušākiem slēpotājiem. Interesantākie ir Alpduezas, Šamonī, Valdizēras un Lesdualpas kūrorti. Francija tiek uzskatīta par Eiropas ekstrēmās slēpošanas centru, savukārt, Šamonī, Eiropas augstākā kalna Monblāna pakājē - par pasaules ekstrēmās slēpošanas galvaspilsētu. Off-piste jeb ārpus trases slēpošanas entuziasti sevišķi iemīlējuši ir Granmonteta (Grands Montets) vai Brevena (Brevent) kalnus. Šamonī ir mūsdienu infrastruktūra, taču senatnes atmosfēra. Mīnuss - no vienas slēpošanas zonas uz otru jānokļūst ar savu transportu. Uz zemākajām trasēm tikpat kā nav sniega, tāpēc uz pašu lejas daļu bieži jādodas ar pacēlājiem. Taču tas ir tikai apakšā - augšā vienmēr ir sniegs, jo 90% trases atrodas virs 2000 metru augstuma. Šamonī ir labi pārdomāta pacēlāju infrastruktūra, lai pieredzējušiem slēpotājiem nenāktos lieku laiku tērēt vienkāršākās trasēs un iesācējiem sarežģītākās. Uzdzīve ir visu nakti par cenām, kas ir zemākas nekā līdzīga līmeņa kūrortos. Tradicionālā izskata franču ciemats Valdizēre ir viens no pasaules ievērojamākajiem kūrortiem. Sniegs tajā garantēts visu sezonu, off-piste nogāzes rotā izaicinošas klintis, no kurām drošākie mēdz lekt ar slēpēm. Trases gals ir tieši pie ciemata, tādējādi ļaujot slēpotājiem iebraukt tieši savā viesnīcas istabā. Neērtības izraisa pārvietošanās no vienas trases uz otru - piemēram, lai nokļūtu pie «melnajām» trasēm, jāšķērso «zilās» un «zaļās». Eiropas ekstrēmākie nobraucieni 3330 m augstā Alpdueza (Alpe d'Huez) ir pazīstama ar savām off-piste nogāzēm un 16 km garo nobraucienu no Pikblanka (Pic Blanc). Tā ir Eiropā garākā «melnā» jeb augstākās sarežģītības pakāpes trase. Kūrorts ir kā radīts izlepušam pilsētniekam - līdztekus slēpošanai ir milzumdaudz iepirkšanās iespēju, golfs, teniss, koncerti un citas laika pavadīšanas iespējas. Pateicoties Sarennas ledājam, vizināšanās ir iespējama arī jūlijā un augustā. Lesdualpa ir viens no prāvākajiem slēpošanas rajoniem pasaulē. Ekstrēmākiem slēpotājiem sevišķi var interesēt Delameižas ieleja (Vallons de la Meije), kas savieno Lesdualpu ar Legravu, mazu kalnu ciematiņu. Vietējie iedzīvotāji neveic ciemata izbūvi tūrisma vajadzībām, lai saglabātu tā kolorītu. Viesnīcu tiek ieteikts meklēt Lesdualpā. Pie Legravas atrodas satriecoši skaista un izaicinoša neapstrādāta trase. Pa to iesaka pārvietoties ar gida palīdzību, jo ir vieta, kur trases stāvums sasniedz 61%. Vienīgi piekļūšana ar helikopteriem neskartām virsotnēm Francijā nav atļauta. Tad jādodas uz Šveici vai Itāliju. Dinamiskie Dolomīti, ģimeniskā Garmiša Mūžīgi saulainais itāļu Liviņjo (Livigno), kas atrodas Lombardijā pie Šveices robežas ir viens no latviešu iemīļotākajiem kūrortiem. Tas ir jauns, dinamisks centrs ar trasēm, kas apmierinās gan iesācējus, kuri cīnās, lai noturētos kājās, gan pieredzējušākus slēpotājus. Vairums nogāžu ir piemērotas slēpotājiem - atpūtniekiem. Kūrorts ir pārsteidzoši lēts, jo neizskaidrojamu iemeslu dēļ tur ir nodokļu brīvā zona. Attiecīgi nepārsteidz zinātāju teiktais, ka alkoholu Liviņjo ir vieglāk nopirkt nekā pienu. Atsevišķa tēma ir Dolomītu Alpi Dienvidtirolē, Itālijā. Tur no Latvijas 2001.gadā ieradās ap 800 slēpotāju, saskaņā ar tūrisma biroja Gorbants datiem. Dolomīti ir neaptverami plaši un dinamiski kūrorti. Galvenā atrakcija - Sella Ronda ar 500 pacēlājiem, kas darbojas vāciski precīzi. Pārvietoties starp kūrortiem var abos virzienos. Vācijas Alpi ir mazāk populāri, jo tie ir salīdzinoši zemi. Viens no izņēmumiem ir Garmiša-Partenkirhene (Garmisch Partenkirchen), Bavārijas Alpu populārākais kūrorts. Garmiša ir ērta, tajā ir labs serviss, augsti kalni, plašas trases. Minerālie avoti, peldbaseins ar viļņiem, saunas, solāriji, slidotava, skaistas pilis, koncertzāles, teātri, vairāk nekā 100 restorānu un veikalu padara to par lielisku ģimenes atpūtas vietu. Trašu Garmišā ir daudz, un uz ledāja ir iespējama vasaras slēpošana, taču ekstrēmistus tā diez vai apmierinās.